Latvijā attīsta specializētu polimēra testēšanas laboratoriju, kas kalpos kā rīks plastmasas pārstrādājamības noteikšanai, aģentūru LETA informēja polimēru pārstrādes uzņēmuma SIA "Nordic Plast" pārstāvji.
Cilvēka ķermenī ir atklāts vairāk nekā 3600 ķimikāliju, ko izmanto pārtikas iepakošanā vai iepakojuma ražošanas procesā, atsaucoties uz 17. septembrī publicētu pētījumu, vēsta “The Straits Times”.
“Apmēram 60% no visas pasaulē saražotās plastmasas tiek izmantoti pārtikas iepakošanai. Taču sakarā ar to, ka nenoārdāmais plastmasas iepakojums ietekmē vidi un cilvēku veselību, daudzi cīnās, lai krasi samazinātu plastmasas ražošanu un palielinātu pārstrādi, kā arī veicinātu ilgtspējīgāku pārtikas iepakojumu,” raksta healthline.com.
Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā aģentūrai LETA atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.
Pārtikas iepakojuma trauciņi, dārzeņu tīkliņi, maizes maisiņi, čaukstošas uzkodu pakas, konfekšu papīri un daudzi citi iepakojumi – tie visi ir atkritumi, kas nav nododami pārstrādei, taču regulāri nonāk vieglā iepakojuma konteinerā.
Par depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem iedzīvotāji varēs atgūt 0,10 eiro, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie depozīta sistēmas darbības noteikumi.
Nesen mediji vēstīja, ka, ņemot vērā savāktos 10 000 iedzīvotāju parakstus, sākotnējo atbalstu no atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem saņēmusi iniciatīva par ķīmiskās vielas bisfenola A (BPA) aizliegšanu pārtikas produktu iepakojumā. Vai un kad tas kļūs par likumu – laiks rādīs, jo pārkārtojumi iepakojuma ražošanā solās būt dārgi. Tikmēr katram pašam jācenšas būt informētam un jādomā par to, cik tālu ielaist BPA savā ikdienā un kā izvairīties no varbūtējās kaitīgās ietekmes.
Starptautiskās iniciatīvas Save Food apkopotie dati liecina, ka trešdaļa visu pārtikas produktu iet zudumā – tiek mesti ārā vai sabojājas. Naudas izteiksmē zaudējumi sastāda 1 triljonu dolāru gadā. «Apdomājiet šos ciparus! Zinātnieki ir pārliecināti, ka pat ne trešdaļa, bet vien ceturtā daļa no šīs pārtikas varētu atrisināt bada problēmu visā pasaulē,» komentē elastīgā iepakojuma ražotāja, starptautiskās kompānijas IMMER Group prezidente Irina Mirošņika.
Uzņēmums SIA “Circle K Latvia” uzsācis iniciatīvu, kas atbalsta beziepakojuma tirdzniecību dzērienu segmentā. Ar mērķi ilgtermiņā veicināt sabiedrības paradumu maiņu uzņēmums klientiem piedāvā iespēju kafiju, tēju un citus uz vietas pagatavojamos karstos dzērienus iegādāties savās termokrūzēs. Atbalstot pārdomātu dabas resursu izmantošanu, turpmāk vairākkārt lietojamajās krūzēs pirktos dzērienus Circle K pārdos par zemāku cenu.
Eiropā katru gadu tirgū tiek izplatītas 1 620 000 tonnas plastmasas maisiņu. Katrs Eiropas Savienības pilsonis gadā izmanto vidēji 200 plastmasas maisiņus un 89% gadījumu vienu maisiņu izmanto tikai vienu reizi. Trešdien, 1. augustā, Rīgā durvis vērs beziepakojuma veikals, kas klientus gaidīs kopā ar savu taru, kur ielikt pirkumus.
Kā liecina socioloģisko un tirgus pētījumu kompānijas “Pontus dati” veiktā iedzīvotāju aptauja, lēmumu par konkrētās preces iegādi lielveikalos galvenokārt ietekmē preces cena, iepakojuma dizains, kā arī pamanāmība un izvietojums veikalā.
Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneris Eko Reverss arī šogad aicina Latvijas zemniekus uzkrāt un pārstrādei nodot minerālmēslu maisus, dārzniecībā izmantoto plēvi, lopbarības ietinamo plēvi un sietus, kā arī plastmasas kannas.
Kā pierādījies biroja "Dabīgs Produkts" tirgus izpētē, uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabīgu produktu ražošanu, meklējot labākos variantus preču iepakošanai, visbiežāk izvēlas kartonu, atzīstot to par ekoloģisku, vizuāli, kā arī funkcionāli piemērotu.
Par jaunās depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) valdīja karstas un emocionālas diskusijas, tomēr pie vienotas nostājas iesaistītās puses nenonāca.
Pirmdien, 30.janvārī, klātesot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, sociālajiem partneriem un citu nozaru ministriju ekspertiem, atsākās diskusija par depozīta sistēmas ieviešanu atkārtoti lietojamajam un vienreiz lietojamajam dzērienu iepakojumam, kā arī par iespējamo šīs sistēmas ieviešanas termiņu – 2015.gada 1.janvāri.
SIA „Voldemārs” ir uzlabojis “Valdo” produktu līniju ar jaunu un modernu iepakojumu graudaugu produktiem, kā arī samazinājis iepakojumu no 1kg uz 800 gramiem.