Plastmasa pārtikas iepakojumos - vai tiešām tik kaitīga?
 
©Depositphotos.com

Nesen mediji vēstīja, ka, ņemot vērā savāktos 10 000 iedzīvotāju parakstus, sākotnējo atbalstu no atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem saņēmusi iniciatīva par ķīmiskās vielas bisfenola A (BPA) aizliegšanu pārtikas produktu iepakojumā. Vai un kad tas kļūs par likumu – laiks rādīs, jo pārkārtojumi iepakojuma ražošanā solās būt dārgi. Tikmēr katram pašam jācenšas būt informētam un jādomā par to, cik tālu ielaist BPA savā ikdienā un kā izvairīties no varbūtējās kaitīgās ietekmes.

Kamēr veselīga dzīvesveida entuziasti datus par bisfenolu A ir rūpīgi izpētījuši, daudziem cilvēkiem nav ne jausmas, kur tas meklējams un kāpēc vieš tādas bažas. Citi ir dzirdējuši vienīgi to, ka bisfenols A ir plastmasā, tāpēc jebkāda plastmasa acīmredzot ir slikta, un šo iespaidu pastiprina arī vēršanas pret plastmasu kā vides piesārņojuma avotu. Ne velti tiek popularizēta ideja par atteikšanos no plastmasas maisiņiem un vienreiz lietojamiem piederumiem, došanās iepirkties pašiem ar savu daudzkārt lietojamu taru. Tajā pašā laikā liela daļa ikdienā nepieciešamo produktu ir nopērkami tieši plastmasas iesaiņojumā, kas var saturēt BPA. Lai labāk orientētos, ir vērts ielāgot, ko nozīmē skaitļi un burti plastmasas priekšmetu marķējumā, kaut gan dažkārt vajadzīga lupa, lai tos saskatītu.

Plastmasu apzīmējumi:

* 1 (PETE vai PET) - polietilēnteraftalāts (limonādes, kvasa, alus u.c. dzērienu pudelēs)

* 2 (HDPE) - augsta blīvuma polietilēns (necaurspīdīgās un pienbaltās un piena pudelēs, vienreizējas lietošanas traukos, pārtikas iesaiņojumā)

* 3 (V vai PVC) - vinils vai polivinilhlorīds (pārtikas plēvē, produktu iepakojumos, vienreizējas lietošanas saimniecības cimdos)

* 4 (LDPE) - zema blīvuma polietilēns (iepirkumu maisiņos, ēdienu iepakojumā, vienreizējas lietošanas traukos)

* 5 (PP) - polipropilēns (ēdiena trauki līdzņemšanai, pusfabrikātu u.c. pārtikas produktu iepakojumā, vienreizējas lietošanas traukos)

* 6 (PS) - polistirols (silto ēdienu vai dzērienu līdzņemšanas traukos, olu ieliktņos)

* 7 (other vai PC) - dažādas plastmasas veidi, t.sk. polikarbonāts un melamīns (maināmajos dzeramā ūdens toveros birojos, uzglabāšanas traukos)

* glāzes un dakšiņas attēls - trauks domāts pārtikai

* sniegpārsliņas - piemērots likšanai saldētavā

Kur meklējams BPA

Bisfenols A sastopams gan vienreizējas lietošanas iepakojumos, gan daudzkārt lietojamos plastmasas traukos, piemēram, ūdens pudelēs vai pusdienu kārbiņās, lielajos dzeramā ūdens «balonos», kas galvenokārt atrodami dažādos birojos, gan konservu un dzērienu skārdeņu oderējumā, sulu paku iekšējā slānī, kas nodrošina ūdensnecaurlaidību. Bisfenola A avots ir arī visparastākais veikala čeks - tā dēvētais termočeks. Termočeku papīrs ir klāts ar ķīmisku vielu kārtiņu, un tā ir ķīmiska reakcija, kas sakarsējot ļauj parādīties uzrakstiem. Ap 90% čeku ir pārklāti ar bisfenolu, kas diemžēl uzsūcas roku ādā gluži kā krēms, līdz ar to pārdevēju veselībai, kuriem šie čeki jāņem rokā ik minūti, ir lielāks risks. Dzirdami pat ieteikumi strādāt cimdos. 2016. gada decembrī Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu aizliegt bisfenola A izmantošanu termočeku papīrā. Aizliegumam jāstājas spēkā 2020. gadā.

Kā BPA var kaitēt

Bisfenols A ir viens no komponentiem polimerizācijas reakcijā, ko izmanto polikarbonāta ražošanā. Tas pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Vēlāk tika atklāts, ka šī viela pēc savas uzbūves atgādina cilvēka dzimumhormonu struktūras, tādēļ iedarbojas uz tiem pašiem receptoriem, uz kuriem iedarbojas gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumhormoni. Dažādos avotos tiek minēts, ka BPA var veicināt hormonālās sistēmas darbības traucējumus, tajā skaitā radīt reproduktīvās veselības problēmas; dažādas sirds un asinsvadu slimības (minēta stenokardija, hipertensija, aritmija, infarkts, perifēro artēriju slimība); krūts un prostatas vēzi; 2. tipa diabētu un aptaukošanos; astmu; bērniem - smadzeņu darbības un uzvedības traucējumus.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015. gadā pazemināja pieļaujamo BPA diennakts uzņemšanas daudzumu līdz 4 mikrogramiem uz ķermeņa masas kilogramu, un šis rādītājs tiek regulāri atkārtoti vērtēts. Kopš 2017. gada Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B. Kopš pagājušā gada marta visiem bisfenola A ražotājiem, importētājiem un piegādātājiem jāmarķē izstrādājumi, kuri satur šo bīstamo vielu, kā toksiski reproduktīvajai sistēmai.

Plastmasas izstrādājumi jālieto pareizi

Dzeramā ūdens piegādātāji uzsver, ka plastmasas toveros, kuros ūdens tiek pildīts, BPA daudzums ir pat tūkstoškārt mazāks par pieļaujamo normu. Šī viela kļūst aktīva, ja plastmasu sakarsē līdz 80 grādu temperatūrai, kas ražotnēs, mazgājot traukus, netiek pieļauts.

Diemžēl sadzīvē, lietojot plastmasas izstrādājumus, daudzi cilvēki neievēro un pat nezina piesardzības pasākumus. Vislielākā kļūda ir polikarbonāta trauku likšana mikroviļņu krāsnī vai arī pieliešana ar karstu ūdeni, lai izmazgātu, jo tad BPA izdalās pastiprināti. Ir arī plastmasas izstrādājumi, kurus drīkst sildīt mikroviļņu krāsnī. Uz to norāda īpaša viļņu ikona trauka apakšpusē. Tomēr eksperti iesaka labāk izvēlēties speciālos porcelāna vai stikla traukus, jo augsta temperatūra jebkurā gadījumā var veicināt ķimikāliju izdalīšanos no plastmasas izstrādājumiem. Skeptiķi arī šaubās par to, vai patērētāji var būt pilnīgi droši, ka ražotājs ir pietiekami strikti turējies pie tehnoloģijām, kas nodrošina, ka bisfenols A neizdalīsies no attiecīgā izstrādājuma. Arī jaunā plastmasas traukā labāk nelikt karstu ēdienu un neliet verdošu dzērienu, bet to vispirms atdzesēt.

Eksperti norāda, ka augstā koncentrācijā bisfenols A ir tajos plastmasas traukos, uz kuriem atrodams marķējums «3», «7» vai PC.

Par vispiemērotāko plastmasu pārtikas iesaiņošanai uzskata polipropilēnu (apzīmējums «5» vai PP). Plastmasu ar marķējumu «2» vai «4» var lietot pārtikai, tomēr tā nav izturīga pret taukvielām. Piemēram, baltās, necaurspīdīgās piena pudeles nav vērts lietot atkārtoti, jo piena tauki var iespiesties plastmasā, sabojāties, sākt nelāgi ost un sabojāt no jauna iepildīto saturu.

Veikalā nopirktās pārtikas plastmasas iepakojumu nevajadzētu izmantot atkārtoti, jo pārsvarā tas ir vienreiz lietojams, domāts īslaicīgai produktu uzglabāšanai.

Ja daudzkārt lietojamie plastmasas trauki ir saskrambāti, mainījuši krāsu vai citādi bojāti, tie ir jānomaina. Gan veselības, gan vides saudzēšanas vārdā ieteicams plastmasas traukus turpmāk vairs neizvēlēties.

Plastmasas traukus nevajag mazgāt ar spēcīgiem tīrošiem vai antibakteriāliem līdzekļiem.

Pasaulē pamazām atsakās

Pudelītēs, kas domātas zīdaiņu ēdināšanai, bisfenols A ir aizliegts visā Eiropas Savienībā kopš 2011. gada. Beļģijā, Zviedrijā, Francijā un Dānijā bisfenols A ir aizliegts visos pārtikas iepakojumos bērniem līdz trīs gadu vecumam. Francijā pilnīgs bisfenola A aizliegums attiecas arī uz pieaugušajiem paredzētajam pārtikas iepakojumam kopš 2015. gada. Kanāda bija pirmā valsts pasaulē, kura klasificēja bisfenolu A kā toksisku vielu un jau 2008. gadā aizliedza to izmantot zīdaiņu pudelītēs. Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā aizliegts jebkāds BPA saturošs iepakojums produktiem, kas domāti bērniem līdz trīs gadu vecumam. Savukārt Japānā uzņēmēji paši atteikušies no iepakojumiem, kas satur BPA. Pasākumi bisfenolu A saturošo materiālu lietojuma ierobežošanai īstenoti arī ASV, Kostarikā, Malaizijā, Filipīnās, Ķīnā un citur.