Depozīta sistēma: par vienu nodotu iepakojumu varēs atgūt 10 centus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts nosaka dzērienus un dzērienu iepakojumus, kuriem varēs piemērot depozīta sistēmu, prasības attiecībā uz čeku, ko izsniegs depozīta iepakojuma pārdevējs, kā arī depozīta maksas apmēru.

Tāpat noteikumi nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus, depozīta iepakojuma uzskaites sistēmā apkopojamo informāciju un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu lietu.

Noteikumi paredz, ka depozīta sistēmu varēs piemērot karbonizētu un nekarbonizētu bezalkoholisku dzērienu iepakojumiem, piemēram, minerālūdenim, dzeramajam ūdenim, limonādēm, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem un citiem.

Tāpat sistēmu varēs piemērot alus iepakojumiem, kā arī citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6%, iepakojumam. Šajā kategorijā ietilps, piemēram, sidrs un alkoholiskie kokteiļi ar alkohola saturu no 0,5% līdz 6%. Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem, depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs no 0,1 līdz 0,75 litriem ieskaitot.

Tāpat depozīta sistēmā varēs nodot un pieņemt bezalkoholisko dzērienu plastmasas pudeles ar tilpumu no 0,33 līdz trim litriem neieskaitot. Alus un citu fermentēto produktu ar alkohola saturu līdz 6% plastmasas iepakojumu varēs nodot, ja tas būs tilpumā no 0,33 līdz 0,5 vai vienam litram. Depozīta sistēma pieņems arī skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz vienam litram.

Maksa par depozīta iepakojuma vienību, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, plānota 0,10 eiro apmērā. Iepakojumu nodošanai varēs nepieņemt gadījumos, ja uz tā nebūs speciālās norādes un svītrkoda vai kvadrātkoda, vai ja tas nebūs iztukšots.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums attieksies uz dzērienu ražotājiem, kas izmantos depozīta iepakojumu dzērienu iepakošanai un realizācijai Latvijā, un pārdevējiem vai izplatītājiem, kas ievedīs un realizēs vai izplatīs Latvijā dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka šim regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi, jo sistēmas ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjomu palielināšanu. Tāpat plānots, ka depozīta sistēmas ieviešana veicinās patērētājos atbildīgu rīcību vides jomā un veicinās iedzīvotāju informētību vides jautājumos. Proti, iespēja atgūt depozīta maksu patērētājos veicinās atbildības sajūtu un apziņu iesaistīties atkritumu šķirošanā un atkritumu dalītajā vākšanā arī citiem iepakojuma un atkritumu veidiem, cer ministrijā.

"Depozīta sistēma kā atkritumu apsaimniekošanas veids ir labi pamanāms tā aktivitātes un darbības rezultātos. Tas atkritumu apsaimniekošanu pietuvina patērētāju ikdienai un tādējādi raisa viņos interesi par šo procesu," spriež VARAM.

Plānots, ka noteikumu projekta prasību īstenošana neietekmēs preču un pakalpojumu ražošanas apjomus un kvalitāti, kā arī sistēma pēc būtības neietekmēs dzērienu ražotāju un pārdevēju savstarpējo konkurenci, jo depozīta maksa dzērienu iepakojumam tiks piemērota visiem sistēmā ietilpstošajiem dzērienu veidiem. Depozīta maksa tiks piemērota gan Latvijā, gan ārvalstīs ražotājiem dzērieniem depozīta iepakojumā.

Noteikumu projekts paredz, ka depozīta sistēmas operators noteiktajā kārtībā kompensēs mazumtirgotāju izmaksas par depozīta iepakojuma savākšanu no galalietotāja, bet depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas apmērs būs atkarīgs no pieņemšanas veida, proti, vai tas notiks manuāli vai ar automātiem.

Noteikumu projektā ietvertais normatīvais regulējums ietekmēs Valsts vides dienesta (VVD) administratīvo slogu, jo VVD kontrolēs un uzraudzīs depozīta sistēmas operatoru, depozīta iepakotāju un depozīta iepakojumu pārdevēju darbību.

Tāpat arī dzērienu ražotājiem un tirgotājiem būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai nodrošinātu noteikumu projektā ietverto atbilstības prasību izpildi.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā līdz 30.jūnijam. Par to apstiprināšanu būs jālemj valdībai.

Sākotnēji nepieciešamās investīcijas depozīta sistēmas izveidei patlaban tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie depozīta sistēmas darbības noteikumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi depozīta sistēmas darbības noteikumus, saskaņā ar kuriem, sākotnēji depozīta sistēmas operatoram būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai varētu sākt sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam. Līdzekļi būs nepieciešami galvenokārt iepakojuma pieņemšanas punktu izveidei, automātu iepirkšanai un uzstādīšanai, kā arī pārstrādes iekārtu iepirkšanai un uzstādīšanai.

Atbilstoši dzērienu ražotāju un pārdevēju sniegtajai informācijai, Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam tuvāks ir Lietuvas veikalu tīkls, kas, pretstatā Igaunijai, ir mazāk konsolidēts un kuru veido vairāk mazu veikalu, skaidro VARAM.

"Līdz ar to var prognozēt, ka Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro apmērā sistēmas izveidei. Jāņem vērā arī tas, ka Lietuvā lielākā daļa depozīta iepakojuma tiek pieņemta ar automātiem, bet Latvijā paredzēts veidot jauktu sistēmu - manuāli un ar automātiem - kas var samazināt kopējas izmaksas," pauž ministrijā.

VARAM neslēpj, ka pastāv arī iespēja neiegādāties depozīta iepakojuma pieņemšanas automātus uzreiz, bet izmantot līzinga vai nomas iespējas. Ja iepakojuma pieņemšana tiks veikta manuāli, sākotnējās investīcijas depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas izveidei tirdzniecības vietā būšot ievērojami zemākas.

Vienlaikus noteikumu projektam nav pievienoti detalizēti ietekmes uz uzņēmējiem aprēķini un analīze, jo ietekme būs atkarīga no depozīta sistēmas operatora izvēlētajiem risinājumiem. Depozīta sistēmas izmaksas segs ne tikai vietējie dzērienu ražotāji, bet visi iepakotāji, kas Latvijā realizēs dzērienus depozīta iepakojumā, norāda ministrijā.

Sākot sistēmas darbu, atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam pircējam būs papildus jāsamaksā depozīta maksa preces iegādes brīdī. Šo maksu tirdzniecības vietās norādīs atsevišķi, nevis kā preces cenu, un tā plānota desmit centu apmērā. Šāda maksa patlaban ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Pie dzēriena depozīta iepakojuma cenas tiks pieskaitīta depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksa, kā rezultātā patērētājiem veidosies sadārdzinājums par 1,2 līdz 4,4 eiro centiem par vienu vienību, atkarībā no iepakojuma veida, lēš VARAM.

Noteikumu projektā ietvertais normatīvais regulējums ietekmēs Valsts vides dienesta (VVD) administratīvo slogu, jo VVD kontrolēs un uzraudzīs depozīta sistēmas operatoru, depozīta iepakotāju un depozīta iepakojumu pārdevēju darbību.

Lai to nodrošinātu, VVD būs nepieciešamas papildus divas amata vietas, kuru kopējās izmaksas gadā būs 47 388 eiro.

VARAM norāda, ka, izstrādājot noteikumu projektu, tika izvērtēta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

"Tā kā maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem depozīta sistēmas ieviešana un piemērošana var būt relatīvi sarežģītāka un dārgāka, Iepakojuma likums paredz atkāpes un atvieglotus nosacījumus šādiem uzņēmumiem administratīvā sloga mazināšanai," norāda ministrijā.

Piemēram, šiem uzņēmumiem būs noteikts konkrēts iepakojuma apjoms, kuru gada laikā nepārsniedzot, tie varēs nepiedalīties depozīta sistēmā. Tāpat šie uzņēmumi varēs izvēlēties manuālu vai automātisku iepakojuma pieņemšanas veidu.

Jau vēstīts, ka Saeima pērn oktobra beigās pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra. Sistēma paredz, ka iedzīvotāji varēs nodot atpakaļ noteiktus izlietotu dzērienu iepakojumu veidus, atpakaļ saņemot depozīta maksu, kura būs iekļauta šo dzērienu cenā veikalos. Par depozīta sistēmas darbību būs atbildīgs operators, kuru konkursā izvēlēsies VVD. Konkursā varēs pieteikties līdz 2020.gada 30.decembrim.