es

Pirmdien, 5.janvārī, pie Gaismas pils (LNB) svinīgi tika pacelti Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu karogi. Pacelšanas ceremonijā piedalas Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas Ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieks (Eiropas un Amerikas jautājumos) Krištofs Altuss.

Jaunais 2015. gads iesākas ar prestižu notikumu – Latvija kļūst ES prezidējošā valsts.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā Briselē aizstāvēja bargās Maskavai noteiktās sankcijas, kas ir viens no Krievijas ekonomikas pašreizējās likstas izraisījušajiem faktoriem. Sankciju dēļ Krievija zaudējusi ārvalstu investīcijas miljardu eiro vērtībā, uzskata Maskava, kamēr zemo naftas cenu dēļ Krievijas rublis pēdējo dienu laikā piedzīvojis dramatisku kritumu.

Marta eiforiskais reibonis pēc Krimas aneksijas decembrī Krievijai ir atnesis smagu paģiru rītu. Pirmdien rublis bija nogāzies pat līdz 100 rubļiem par eiro un 80 par dolāru. Lai atdabūtu nacionālo valūtu kaut cik līmenī, Krievijas Centrālā banka izmisīgi manipulē ar procentu likmēm un injicē rublī rezervju taukus, bet propagandas mašīna mierina publiku, ka panikai nav pamata. Bet krievi, kā jau bijušie padomju cilvēki, ir gana daudzreiz jau pieredzējuši, ka valsts blēdās, tāpēc naski izpērk griķus, sāli un sērkociņus.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šodien ES dalībvalstu līderu samitā Briselē aicinājis pieņemt stingru un atbildīgu stratēģiju attiecībā pret Krieviju, vēsta BBC news.

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets pārvarējis pēdējo šķērsli, Eiropas Parlamentam (EP) tam sniedzot galīgo apstiprinājumu.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas aizliegt jebkādas investīcijas Krievijas anektētajā Krimā, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju un parādītu, ka šis jautājums nav aizmirsts, otrdien pavēstīja diplomātiskie avoti ES.

Vācijas kanclere Merkele aicina izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un ASV( ES) un ASV, vēsta Reuters.

Eiropas prezidentūras gada laikā Latvijai priekšā ir visai sarežģīts ārpolitisks uzdevums, proti, panākt, lai visām 28 bloka valstīm ir vienota nostāja attiecībā uz turpmāko sadarbību ar mazattīstītajām pasaules valstīm.

Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Martinu Šulcu un EP politisko grupu līderiem analizējis drošības situācija Eiropā saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu,informēja prezidenta Preses dienestā.

Eiropa atrodas krustcelēs. Neskatoties, ka krīzes laikā ES dalībvalstis konsolidēja savus budžetus, mēs vēl izjūtam krīzes ietekmi. Vairākās ES valstīs bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un nav pietiekami daudz ekonomikas mehānismu, lai mazinātu šo problēmu. Populisti un ekstrēmisti daudzās valstīs gūst panākumus, un cilvēki izjūt nenoteiktību par nākotni. Tāpēc politiskiem spēkiem, kas uzņēmušies atbildību pār Eiropu, ir jāsniedz patlaban pārliecinošu atbildi.

Pāvesta Franciska I uzruna Eiroparlamentā tika gaidīta ar īpašu interesi, jo ne katru dienu Katoļu baznīcas galva uzstājas uz apvienotās Eiropas galvenās politiskās skatuves. Iepriekšējā reize bija vairāk nekā pirms ceturtdaļgadsimta, kad 1988. gadā Eiroparlamentu uzrunāja pāvests Jānis Pāvils II. Starp šīm divām uzstāšanās reizēm pagājis vēsturiski ļoti piesātināts laiks, kurā būtiski mainījusies gan pasaule, gan pati Eiropa.

Ukrainā ieradies NATO ģenerālis Brīdlovs

Šogad Latvija Eiropas Savienības (ES) budžetā papildus iemaksās 25 miljonus eiro, paredz valdības lēmums.

Eiropas Savienības (ES) valdības un Eiropas Parlaments (EP) nav spējuši panākt vienošanos par nākamā gada bloka budžeta izdevumiem.

Saruna ar ekonomistu, uzņēmēju, uzņēmuma Primex īpašnieku Jāni Ošleju par ceļu, kādā veidā Latvijai kļūt par bagātu valsti.

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts tvitera kontā, atzīstot piederību kādai seksuālai grupai, izraisīja lielus sajūsmas spiedzienus Vienotības impulsīvajā spārnā. Ilze Viņķele šo soli nosauca par drosmīgu, aicinot arī citus «cienījamus cilvēkus «iznākt no skapja»».

Oktobra vidū Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks apmeklēja Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju un tās skolēniem vadīja stundu par publisko runu. Viņš uzsvēra, ka publiskās runas attīstīšana nepieciešama ikvienam, jo tā palīdz labāk aizsargāt savas, ģimenes un valsts intereses.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kategoriski iebilst pret Eiropas Savienības lauksaimniecības krīzes rezervju radikālu samazināšanu 2015. gadā.