es

Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ministri piedalās Latvijas valdības un Eiropas Komisijas komisāru sanāksmē, kuras laikā tiek pārrunāta Latvijas prezidentūras programma un prioritātes

Latvijā divu dienu darba vizītē par godu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sākumam ieradīsies Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijā tiks īstenots īsfilmu projekts par dzejniekiem Raini un Aspaziju un viņu idejām, kura mērķis būs ne vien iepazīstināt eiropiešus ar Latvijas dižajiem dzejniekiem, bet arī mudināt cilvēkus visā Eiropā domāt, aģentūrai LETA pastāstīja Jura Podnieka studijas pārstāve producente Antra Cilinska.

Martā tiks izvērtētas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.

Eiropas Savienībai (ES) ir vienota nostāja par nepieciešamību turpināt Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.

Lielbritānijā sākusies kampaņa pirms 7. maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, un premjerministra Deivida Kamerona vadītā konservatīvo partija to balsta uz solījumu par Lielbritānijas līdzdalības Eiropas Savienībā nosacījumu pārskatīšanu. Lai gan premjers uzsvēris, ka nevēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES, viņam nākas ņemt vērā gan paša partijā esošā eiroskeptiski noskaņotā spārna viedokli, gan to, ka pagājušogad notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās Lielbritānijā uzvaru guva Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas aģitē par ES atstāšanu.

2015. gads jau ir sācies, un Latvija kļuvusi par ES prezidējošo valsti. Ņemot vērā ES lielumu – 28 valstis – un to, ka katrai valstij prezidentūrā ir atvēlēts pusgads, sanāk, ka nākamreiz Latvijai šāds goda pienākums varētu būt ne agrāk kā pēc… 14 gadiem.

Pirmdien, 5.janvārī, pie Gaismas pils (LNB) svinīgi tika pacelti Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu karogi. Pacelšanas ceremonijā piedalas Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas Ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieks (Eiropas un Amerikas jautājumos) Krištofs Altuss.

Jaunais 2015. gads iesākas ar prestižu notikumu – Latvija kļūst ES prezidējošā valsts.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā Briselē aizstāvēja bargās Maskavai noteiktās sankcijas, kas ir viens no Krievijas ekonomikas pašreizējās likstas izraisījušajiem faktoriem. Sankciju dēļ Krievija zaudējusi ārvalstu investīcijas miljardu eiro vērtībā, uzskata Maskava, kamēr zemo naftas cenu dēļ Krievijas rublis pēdējo dienu laikā piedzīvojis dramatisku kritumu.

Marta eiforiskais reibonis pēc Krimas aneksijas decembrī Krievijai ir atnesis smagu paģiru rītu. Pirmdien rublis bija nogāzies pat līdz 100 rubļiem par eiro un 80 par dolāru. Lai atdabūtu nacionālo valūtu kaut cik līmenī, Krievijas Centrālā banka izmisīgi manipulē ar procentu likmēm un injicē rublī rezervju taukus, bet propagandas mašīna mierina publiku, ka panikai nav pamata. Bet krievi, kā jau bijušie padomju cilvēki, ir gana daudzreiz jau pieredzējuši, ka valsts blēdās, tāpēc naski izpērk griķus, sāli un sērkociņus.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šodien ES dalībvalstu līderu samitā Briselē aicinājis pieņemt stingru un atbildīgu stratēģiju attiecībā pret Krieviju, vēsta BBC news.

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets pārvarējis pēdējo šķērsli, Eiropas Parlamentam (EP) tam sniedzot galīgo apstiprinājumu.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas aizliegt jebkādas investīcijas Krievijas anektētajā Krimā, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju un parādītu, ka šis jautājums nav aizmirsts, otrdien pavēstīja diplomātiskie avoti ES.

Vācijas kanclere Merkele aicina izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un ASV( ES) un ASV, vēsta Reuters.

Eiropas prezidentūras gada laikā Latvijai priekšā ir visai sarežģīts ārpolitisks uzdevums, proti, panākt, lai visām 28 bloka valstīm ir vienota nostāja attiecībā uz turpmāko sadarbību ar mazattīstītajām pasaules valstīm.

Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Martinu Šulcu un EP politisko grupu līderiem analizējis drošības situācija Eiropā saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu,informēja prezidenta Preses dienestā.

Eiropa atrodas krustcelēs. Neskatoties, ka krīzes laikā ES dalībvalstis konsolidēja savus budžetus, mēs vēl izjūtam krīzes ietekmi. Vairākās ES valstīs bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un nav pietiekami daudz ekonomikas mehānismu, lai mazinātu šo problēmu. Populisti un ekstrēmisti daudzās valstīs gūst panākumus, un cilvēki izjūt nenoteiktību par nākotni. Tāpēc politiskiem spēkiem, kas uzņēmušies atbildību pār Eiropu, ir jāsniedz patlaban pārliecinošu atbildi.

Pāvesta Franciska I uzruna Eiroparlamentā tika gaidīta ar īpašu interesi, jo ne katru dienu Katoļu baznīcas galva uzstājas uz apvienotās Eiropas galvenās politiskās skatuves. Iepriekšējā reize bija vairāk nekā pirms ceturtdaļgadsimta, kad 1988. gadā Eiroparlamentu uzrunāja pāvests Jānis Pāvils II. Starp šīm divām uzstāšanās reizēm pagājis vēsturiski ļoti piesātināts laiks, kurā būtiski mainījusies gan pasaule, gan pati Eiropa.