Nebūs pelnu uz galvas
«Ir tikai viens pareizais viedoklis – mūsējais. Visi pārējie viedokļi ir nepareizi, tātad – mums naidīgi un iznīcināmi,» tā savulaik deklarēja komunisti un viņu vadonis Staļins. Ja kāda uzskati mazliet novirzījās, tas automātiski kļuva par tautas ienaidnieku, jo tautai vajadzēja domāt atbilstoši valdošajai ideoloģijai, bet novirzes no normas traucēja virzīties uz pilnīgu un galīgu komunisma uzvaru.
Gluži kā caur koppapīru nospiesta arī mūsdienu homoseksuālisma ideoloģija: tie, kas nav ar mums, ir pret mums. Pirmkārt, novērsties nedrīkst, otrkārt, vienaldzīgo būt nedrīkst, treškārt, homoseksuāļus un citus viņiem pielīdzinātos ir tikai jāmīl un jāciena. Ja kādam rodas šaubas, tad – lasīt punktus numur viens, divi un trīs. Pamēģiniet apšaubīt viņu ideoloģiju, dabūsiet tādas nievas, ka par maz neliksies. Un ja jums vēl ir kāds amats, tad dabūsiet arī pa to. Komunisma totalitārisms atšķiras no homoseksuālā totalitārisma tikai ar to, ka pirmajam bija savs gulags, kur nobāzt disidentus, otrajam nav. Pagaidām nav.
«Pa amatu» kārtīgi dabūjis arī mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš, jo viņš atļāvās nespiegt sajūsmā par šā gada jūnijā paredzēto eiropraidu, kas diemžēl acīmredzot notiks Rīgā. Intervijā Neatkarīgajai par šo seksuālo īpatnību viņš teica: «Katrs cilvēks pats izvēlas savu dzīves ceļu, un katram arī jāatbild par savu izvēli. Bet šī izvēle nav jāuzspiež pārējiem, un katrā gadījumā tā nav publiski jāreklamē. Šāds ceļš ved uz nekurieni.» Prezidenta neitrālais teksts iesvēla baisu niknumu homoorganizācijā Mozaīka, un tā, sajutusi, ka prezidents negrasās atvainoties, pasūdzējās Eiroparlamenta deputātei no Nīderlandes Sofijai Intveldai, kura droši vien ir tāda pati kā tas varavīksnes bariņš, kas laiku pa laikam plosās Vērmanes dārzā. Intvelda iesniedza jautājumu Eiropas Savienības (ES) Padomei, prasot skaidrot Valsts prezidenta Andra Bērziņa «homofobiskos izteikumus» intervijā Neatkarīgajai.
Tādiem intveldu izlēcieniem nebūtu vērts pievērst uzmanību – kaut vai tāpēc, ka, pirmkārt, nekā kaitīga prezidenta izteicienos nav, otrkārt – ja jau mēs atrodamies demokrātiskā (!) sabiedrībā, tad – loģiski! – katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Bet šobrīd sanāk tā, ka tiesības izteikt viedokli ir tikai netradicionāli orientētajiem cietējiem, kurus, izrādās, kāds nemitīgi apspiež un vajā. Ja visa šī murgu zupa vārītos tikai varavīkšņaino virtuvē, to varētu pieciest – lai jau burbuļo savā nodabā. Taču aktīvisti paģēr, ka šī zupa ar sajūsmu jābauda arī tiem, kuriem tā nepavisam negaršo. Un ja vēl Valsts prezidents atzīst, ka «šī izvēle nav jāuzspiež pārējiem», tas jau ir skandāls: kā mēs varam kādam nepatikt?! Staļinistiem arī savulaik šķita, ka viņi nevar nepatikt, un, ja kāds tajos sensenajos laikos pusčukstus pateica, ka staļinisms nav tik ļoti labs, kā par to runā no tribīnēm un avīzēs, tas tapa nostučīts un pēc tam aizsūtīts tālu, tālu. Mūsdienās tomēr valda humānisms: tos, kuriem kaut kas nepatīk homopropagandā, nekur nesūta – viņus tikai nostučī Eirobriseles deputātiem. Grūti iedomāties, kādas šīm sūdzambībeļu aktivitātēm varētu būt konsekvences: varbūt ES Padome izdos bullu ar likuma spēku, kas noteiks, ka Latvijas prezidentam turpmāk jārunā tas, ko viņš nedomā, pakļaujoties dažādu «Eiropas pamatvērtību» dogmām?
Ne tikai prezidents «vainīgs». Intvelda arī ierosinājusi, ka «Latvijas valdībai vajadzētu distancēties no prezidenta izteikumiem un nākt klajā ar paziņojumu, ka Latvijā tiek ievērotas minoritāšu tiesības». Jā, Saeima tūdaļ skries un grozīs Satversmes 110. pantu, kurā teikts, ka «valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti». Satversmi ar šo tekstu papildināja 2005. gadā, un mozaīkisti šo Saeimas lēmumu nosauca par «homofobijas uzplūdiem». Varbūt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu sava pulciņa loceklei Intveldai un citiem domubiedriem pačukstēt, ka nevajag jaukties svešas valsts iekšējās lietās?
Savukārt mums ir gods nostāties mūsu Valsts prezidenta pusē, kas, nevienu neaizvainojot, ir pateicis savu viedokli un tagad nožēlā nekaisa sev pelnus uz galvas. No mozaīkistu puses, visdrīzāk, sagaidīsim tikai naidu un nievas. Un tad pajautāsim: ko dēvēt par homofobiem – tos, kuri neuzbāžas pārējiem ar savu tradicionālismu, vai tos, kas agresīvi visiem mācas virsū ar savām savādībām?
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/13/nebus-pelnu-uz-galvas