Latvija uzņemas Eiropas Savienības Padomes prezidentūru sarežģītā un izaicinājumiem pilnā laikā, šodien uzrunā Eiropas Parlamentam (EP) par Latvijas prezidentūras prioritātēm sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa akcentēja, ka Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus interesē konkrēti rezultāti, kas uzlabo viņu ikdienas dzīvi. Līdz ar to Latvija vēlas strādāt pie ES formulēto prioritāšu ieviešanas, vienlaikus pievēršot uzmanību jaunajiem izaicinājumiem. Latvijas prezidentūra iezīmējusi trīs skaidrus prioritāšu virzienus - konkurētspējīga un digitāla Eiropas Savienība, kas ir iesaistīta ES globālajā līmenī, skaidroja premjerministre.
Viņa norādīja, ka Latvija vēlas stiprināt ES konkurētspēju un veicināt ekonomisko izaugsmi un strukturālās reformas, fiskālā atbildība un investīcijas - tie ir "trīs vaļi", uz kuriem nākamajos gados jābalstās ES izaugsmei, kas nodrošina jaunas darbvietas.
Runas sākumā Straujuma atgādināja, ka šogad apritēs 25 gadi, kopš Latvija atguva savu neatkarību, atbrīvojoties no padomju totalitārā režīma važām, un desmit gadi, kopš Latvija pievienojās ES, un gads kopš dalības eirozonā. "Uzņemties prezidentūras pienākumus ES Padomē ir ne tikai liels gods, bet arī liela atbildība," uzsvēra premjerministre.
Atbildības līmeni parādīja Parīzē notikušie terorakti, un Straujuma norādīja uz Parīzes vienotības gājiena nozīmi, kurā skaļi tika pausts atbalsts tādām vērtībām kā saticība, cilvēka brīva pašizpausme un miermīlīga dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšana. "Šajā spriedzes laikā, kad terorisms gribētu mums uzspiest arvien jaunu eskalāciju, arvien plašākas sadursmes starp reliģijām, grūstu mūs uz vardarbību, mums ir jātop vēl cilvēciskākiem," mudināja premjerministre.
Viņa norādīja, ka ES ir jābūt gatavai aizstāvēt sevi, savus pilsoņus un savas vērtības. Maijā Rīgā notiks liela mēroga Pasaules preses brīvības dienai veltīts forums, kurā būs iespējama plaša viedokļu apmaiņa par pašlaik aktuālajiem jautājumiem. Straujuma pauda ticību, ka EP būs ciešs sadarbības partneris ES Padomei un Eiropas Komisijai, jo tikai kopīgiem spēkiem "mēs spēsim sniegt spēcīgu Eiropas Savienības atbildi".
Viņa norādīja, ka ES vēl joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme. Dalībvalstis un ES institūcijas ir smagi strādājušas, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību, un dalībvalstis joprojām turpina strukturālās reformas. Eiropa lēnām, bet pakāpeniski atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes, un šis ir arī labs brīdis, lai izveidotu sistēmu, kas būtu noturīga pret potenciālajiem izaicinājumiem nākotnē. Politiķe atgādināja, ka ES iedzīvotāji bauda brīvības un labklājības līmeni, kas ir liegts iedzīvotājiem daudzās citās pasaules valstīs, un pārāk bieži šīs priekšrosības tiek uztvertas par pašsaprotamām.
Premjerministre norādīja uz nepieciešamību izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, kā arī sacīja, ka Digitālās programmas asambleja Rīgā būs lieliska iespēja satikties politikas veidotājiem un biznesam.
"Treškārt, mēs vēlamies redzēt Eiropas Savienību vairāk iesaistītu un atbildīgu starptautiskajā līmenī," uzsvēra Straujuma, solot atbalstīt atbildīgās amatpersonas, lai ES veicinātu reģionālo stabilitāti un mieru. Viņa minēja vairākus piemērus, kā Latvijas prezidentūra iesaistīsies, stiprinot ES lomu globālā līmenī un sadarbību ar citām valstīm.
Krievijas agresija pret Ukrainu ir apdraudējums Eiropas miera un tiesiskuma pamatiem un pilnīgi izslēgts, ka ES atzīs stiprākā tiesības, kas pārkāpj valstu teritoriālo integritāti, uzsvēra politiķe, uzrunājot EP deputātus. Viņa solīja, ka Latvija strādās pie globālajiem izaicinājumiem atbilstošas Kopējās drošības un aizsardzības politikas veidošanas.
Tāpat Latvijas prezidentūras prioritāte būs Eiropas kaimiņi. "Tikai dabiski, ka mūsu galvenā uzmanība pamatā ir pievērsta austrumiem, taču mēs tikpat nopietni strādāsim arī ar jautājumiem, kas svarīgi mūsu kaimiņiem dienvidos," norādīja premjerministre. Šī gada maijā Rīgā notiks Austrumu partnerības samits, kam jākalpo kā skaidram signālam, ka ES atbalsta Austrumu partnerības valstis.
Latvijas prezidentūra ir pragmatiska un apņēmīga, bet dzirnakmens, kas ir izvēlēts par prezidentūras logo, reiz bija būtisks inovācijas elements un nozīmē pārticību, stabilitāti un enerģiju, deputātiem pauda Straujuma, paužot vēlmi, lai tieši ar šīm vērtībām arī asociētos Latvijas prezidentūra.