Rīgas prezidentūra
2015. gads jau ir sācies, un Latvija kļuvusi par ES prezidējošo valsti. Ņemot vērā ES lielumu – 28 valstis – un to, ka katrai valstij prezidentūrā ir atvēlēts pusgads, sanāk, ka nākamreiz Latvijai šāds goda pienākums varētu būt ne agrāk kā pēc… 14 gadiem.
Šajā laikā ES visticamāk varētu tikt uzņemtas arī jaunas dalībvalstis, tad līdz nākamajai prezidentūrai būs jāgaida pat ilgāk. Šajā laikā ES varētu atstāt ciešākie integrācijas pretinieki, piemēram, Lielbritānija. Tāpēc visai ticami, ka nākamajos 14 gados
ES pārvaldes struktūra jau būs daudz tuvāk federācijai, centralizējot lēmumu pieņemšanas procedūru. No tā izriet, ka, visticamāk, šī ir pirmā un… pēdējā Latvijas prezidentūra ES.
Kāds ir tiešais labums no ES prezidentūras? Bez liela pagodinājuma, tie ir oficiālie iepirkumi, kas silda gan mūsu, gan kaimiņvalstu ekonomiku. Tiek lēsts, ka saistībā ar prezidentūras norisēm Latviju apmeklēs 25 000 viesu. Ja pieņemam, ka vidējais viesis Latvijā pavadīs divas naktis, tad (kopā ar transporta izdevumiem) tūrisma nozare saņems apmēram
20 miljonus eiro papildu ienākumus, kas, ņemot vērā kumulatīvo efektu, varētu dot papildu 80 miljonu eiro IKP pieaugumu. Tikai visi šie labumi nolīs pār Rīgu, jo prezidentūras organizatori savu ērtību dēļ ir izvēlējušies veidot nevis Latvijas, bet Rīgas prezidentūru.
Tikko noslēdzās Itālijas prezidentūra, kuras centrālais notikums – ES līderu samits – norisinājās nevis Romā, bet Milānā. Roma jau tā ir tūrisma pārblīvēta. Prezidentūra tika izmantota kā veids, lai globāli reklamētu nevis galvaspilsētu Romu, bet Milānu – 2015. gada World Expo norises vietu.
Latvijai racionāli būtu sarīkot ES prezidentūras samitu Jūrmalā. Piepildītas viesnīcas pirms sezonas sākuma būtu laba kompensācija par tiem zaudējumiem, kurus ārlietu ministrs sarīkoja Jūrmalas tūrisma nozarei, aizdzenot no tās festivālus ar krievu dziedātāju piedalīšanos. Nebūs jums konkursa Jūrmala, un arī samita vietā paostiet pigu! Visu Rīgai dodu! Citiem nevajag. 2014. gada novembrī Jūrmalā notika lielākās Eiropas Parlamenta grupas (Eiropas Tautas partija) vadības sanāksme, kurā piedalījis 60 Eiropas Parlamenta deputātu. Jūrmala pierādīja, ka var nodrošināt ES mēroga pasākumu. Paldies, nevajag! Rīgas centrā ir ērtāk! Tā ir ērtāk organizatoriem. Braukšana pa apledojušiem ceļiem apdraudot prezidentūras viesu drošību, uzskata Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Inga Skujiņa (Latvijas Radio, 5. janvāris). Tāpēc tikai Rīgas centrs!
Lietuvas ES prezidentūras laikā Viļņā ES partnerības samits notika izstāžu kompleksā, vairāku kilometru attālumā no pilsētas centra. Viļņas samits tikpat kā netraucēja normālu pilsētas ikdienu. Tā taču nevar, ka prezidentūru nepamana. Latvijas prezidentūra ir jājūt ikvienam! Izlaiduma eksāmeni? Kas tie tādi? Mums ir prezidentūra! Pārcelt eksāmenus! Ja Rīga nesastings vienā lielā sastrēgumā, tad prezidentūra nebūs izdevusies.
Manuprāt, organizatori nepasaka vēl vienu argumentu. Otrās neatkarības 25 gados valdība spēja uzbliezt vienu lielu ēku – Nacionālo bibliotēku. Cilvēkus, kas noticējuši, ka pasaule nodrebēs, ieraugot šo arhitektūras brīnumu, ir pārņēmusi maniakāla vēlme visiem parādīt šo ēku, lai apskauž un zina, ka Latvija ir arhitektūras lielvalsts – īsts Austrumeiropas celtniecības tīģeris. Saprotu, ka var aizskart šo ļaužu ticību arhitekta Gunāra Birkerta ģenialitātei, bet prezidentūras viesi nav no mucas izlaisti. Tie ir ļaudis, kuri amata dēļi ir pabijuši Sidnejā, Tokijā, Šanhajā un pat Kualalumpurā. Ikviens, kurš ir pabijis kaut vai Astanā (Kazahstānas galvaspilsētā), kas pēdējo 20 gadu laikā uzcelta plikā stepē, novērtēs, ka priecāšanās par Nacionālās bibliotēkas ēkas izcilību ir dziļš provinciālisms. Vienā pašā Astanā ir vairāki desmiti ēku ar iespaidīgāku, arhitektoniski drosmīgāku un mūsdienīgāku pieeju.
Novērtējot to, kas pasaulē ir uzbūvēts pēdējo 25 gadu laikā, Latvijā ir uzcelta viena pelēcīga, viduvēja ēka, kuru prezidentūras viesi pieklājīgi paslavēs, bet kura nemotivēs uz Latviju atbraukt vēlreiz.
Latvijas prezidentūras vietā ir sagatavota Rīgas prezidentūra. Bet tēze par policentrisku attīstību ir makaroni, kurus karina vēlētājiem uz ausīm tikai tad, kad ir vajadzīgas nerīdzinieku balsis, lai noturētos pie varas.