Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši vismaz 520 465 vēlētāji jeb 33,77% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Šāda aktivitāte bijusi, apkopojot rezultātus par 963 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem. Amerikā un Lielbritānijā balsošana vēl turpinās.
Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 63 157 vēlētāji jeb 4,10% no balsstiesīgajiem, aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā - tas tiks slēgts svētdien plkst.24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī no svētdienas, 9.jūnija, uz pirmdienu, 10.jūniju, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, piedaloties preses konferencē par gaidāmajām EP vēlēšanām.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes vārdiem, nopietni ticis domāts arī par vēlēšanu procesa drošību, kas "pacelta jau citā līmenī, ņemot vērā, cik ievainojama ir pasaule".
"Latvijas Vēstnesī" publicētās priekšvēlēšanu programmas var arī klausīties, informē oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" pārstāve Zeltīte Kazļenoka.
Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome pašlaik neizskata iespēju atcelt multimediju platformā "Rus.lsm" plānotās Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis rosinājis sasaukt SEPLP ārkārtas sēdi, lai lemtu par grozījumiem Sabiedriskajā pasūtījuma vadlīnijās 2023.-2025.gadam, stingrāk nosakot Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debašu norises priekšnoteikumus, liecina Eglīša paziņojums tviterī.
Maskava plāno ietekmēt gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un iejaukties tajās, Polijas raidstacijai „Polskie Radio” paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Latvijas Televīzija (LTV) aicina valsts institūcijas un politiķus neiejaukties tās redakcionālajos lēmumos par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu atspoguļošanu.
Valsts valodas centrs (VVC) neatbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā, aģentūru LETA informēja centrā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā ir 32 resoriskās pārbaudes par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tostarp četriem iespējamiem slēptās aģitācijas gadījumiem pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informēja KNAB.
No 4. maija līdz 31. maijam vēlētāji, kuri 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvaldes) e-pakalpojumu “Vēlētāja datu pārvaldība”.
Kriminālatbildība par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības ar viltu attiecas uz gan pozitīvu, gan negatīvu nepatiesu informāciju par kādu personu, teikts Tieslietu ministrijas (TM) un Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvju atzinumos Saeimas Juridiskajai komisijai.