Dzīvojot kādā citā valstī 3 līdz 5 gadus, cilvēki sasniedz lūzuma punktu – pierod pie attiecīgās valsts un par atgriešanos nedomā, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.
Nepilnā diennaktī izdevies savākt nepieciešamo naudas summu, lai no Īrijas uz dzimteni pārvestu tur pāragri mirušo Edgaru Miļūnu. Edgara ģimene saka paldies visiem, kuri ziedoja, informē LTV Ziņu dienests.
Aizvien lielāka aktivitāte vērojama Īrijā latviešu skoliņās – vecāki aizvien vairāk mudina savas atvases mācīties senču valodu. Vai latvieši apsver iespēju atgriezties dzimtenē? Tas ir tikai viens no izskaidrojumiem.
Plūdi Īrijas galvaspilsētā Dublinā ir kā baiss piedzīvojums iebraucējiem, kuri tur nodzīvojuši tikai pāris gadus. Latviešiem, kuru pieredze dzīvošanā Īrijā ir krietni ilga, šie plūdi, kas jau prasījuši divu cilvēku dzīvības, jau šķiet ierasts dabas untums.
Eiropas Savienība jau trīs gadus regulē viesabonēšanas tarifus mobilo sakaru tīklos, reizi gadā pazeminot maksimāli pieļaujamo tarifu. Jaunākās izmaiņas stājās spēkā pirms diviem mēnešiem. Kopš viesabonēšanas regulas ieviešanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā nav konstatējusi būtiskus regulas pārkāpumus.
Pēc tam, kad maijā darba tirgu Latvijas iedzīvotājiem atvēra valsts ar vienu no spēcīgākajām ekonomikām Eiropas Savienībā – Vācija, daudzi eksperti prognozēja, ka gaidāms jauns emigrācijas vilnis, taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka interese par darbu ārzemēs pakāpeniski pēdējo gadu laikā sarūk.
Latvijas iedzīvotāji vidēji vēlētos ģimenē 2,5 bērnus, taču reāli ir nepilni 1,2. Valsts palīdzība viņu vēlmju piepildīšanā būtu teju vienīgais līdzeklis, kā nobremzēt nāves un emigrācijas izraisīto demogrāfijas kritienu, kas latviešus simt gadu laikā var padarīt par sarkanajā grāmatā ierakstāmu minoritāti.
Ja uz ārvalstīm būtu devušies pirmspensijas vecuma cilvēki, tas būtu atvieglojums, trešdien, diskutējot forumā "Latvijas demogrāfiskā katastrofa: izaicinājumi un risinājumi" atzina demogrāfs Ilmārs Mežs.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā Demogrāfisko lietu padome kļuvusi par Imigrācijas padomi demo(nstrācijas) jeb light (vieglajā) versijā: imigrācija esot repatriācija.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākā statistika atklāj, kur palicis trešdaļmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas vairs neparādās jaunākajos tautas skaitīšanas datos. Bīstoties no jaunām Valsts ieņēmumu dienesta sankcijām, cilvēki steidz deklarēt savu dzīvesvietu ārzemēs – saites ar Latviju tiek sarautas, jo dzīvošanai šī zeme kļūst arvien nelabvēlīgāka.
Kaut arī Vācija, Austrija un Šveice no 1. maija atver darba tirgu arī Latvijas iedzīvotājiem, šai pozitīvajai ziņai iespējams pietiekami drūms zemteksts. Attīstītās vāciski runājošās valstis nebūt nealkst pēc mazkvalificētām darba rokām, tāpēc izvirzījušas gana striktas prasības potenciālajiem strādniekiem.
Ar steigu ķeroties klāt pie izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, valdība devusi cerīgu signālu ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
inanšu ministrijā piektdien nolemts izstrādāt grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, lai citās Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošus latviešus atbrīvotu no pienākuma segt starpību starp IIN likmēm mītnes zemē un Latvijā, Dienu informēja FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele, nešauboties, ka šādai iniciatīvai būs arī Saeimas vairākuma atbalsts, ziņo portāls Diena.lv.
Gandrīz trešdaļa miljona vakanču Eiropas darba mobilitātes portālā, vairāki atvērumi vai pat speciāli pielikumi ar darba piedāvājumu sludinājumiem drukātajā presē ir realitāte Vācijā, kur meklē dažādu līmeņu darbaspēku.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības par pēdējiem trim gadiem iekasēt nesamaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no tiem ārzemēs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav nokārtojuši vai nav tiesīgi iegūt Latvijas nerezidenta statusu.
Ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, informējot par dzīvesvietas maiņu ārpus valsts un interesējoties par iespējām iegūt Latvijas nerezidenta statusu, šogad ir ievērojami palielinājusies.
70% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savu nākotni saista ar Latviju, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā LNT raidījumu "900 sekundes" martā veiktais pētījums.
Emigrēt vai degradēt. Manuprāt, tāds šodien ir valsts politikas piedāvājums Latvijas iedzīvotājiem. Jo ir jābūt apveltītam ar ļoti spēcīgu raksturu un kādu nepārvaramu pieķeršanos, lai turētos un neizlaistos šai vietā par spīti politikai.
Vēl nepilni divi mēneši, līdz Vācija atcels noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to no 1. maija Vācijas darba tirgus būs atvērts arī Latvijas iedzīvotājiem.
Uz dzīvi ārpus Latvijas tuvākā gada laikā plāno pārcelties 19% valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktais pētījums.