Pēc tam, kad maijā darba tirgu Latvijas iedzīvotājiem atvēra valsts ar vienu no spēcīgākajām ekonomikām Eiropas Savienībā – Vācija, daudzi eksperti prognozēja, ka gaidāms jauns emigrācijas vilnis, taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka interese par darbu ārzemēs pakāpeniski pēdējo gadu laikā sarūk.
Lielākais šķērslis Latvijas iedzīvotājiem iedzīvoties citās zemēs joprojām ir valoda.
«Es nesaprotu, ko viņi runā, bet man tas nav arī vajadzīgs, jo darba devējs ir latvietis. Saņemu apmēram tikpat, cik vidēji paši vācieši – 3500 eiro mēnesī,» bezrūpīgi saka Armands. Viņš pēdējos piecos gados pabijis Nīderlandē, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā – strādājis par celtnieku, savukārt pēdējos trīs mēnešus pavadījis Vācijā, Dortmundē, ceļot noliktavu angārus. «Jāstrādā trīs mēneši, tad divas nedēļas atbraucu uz Latviju un atkal prom – nākamreiz jau būs cita pilsēta,» saka Armands. Viņš strādā nelegāli, kā lielākais vairākums, jo dzīvības apdrošināšana un citas izmaksas, kas jāsedz oficiāli strādājošajiem, nozīmē mazāku algu. «Es krāju kāzām un pagaidām nedomāju par oficiālu darbu. Te jau ir tā – ja viens aizbrauc uz kādu vietu, tad pēc pāris mēnešiem ir kādi 20 draugi no dzimtā ciema un vairs nejūties vientuļš. Visi cits citu velk līdzi,» stāsta Armands.
Visvairāk par nodarbinātības iespējām citās Eiropas valstīs interesējas darba meklētāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem – 59,5%. Savukārt 55,5% no tiem darba meklētājiem, kas apmeklēja EURES konsultantus, vismaz pamatzināšanu līmenī ir apguvuši angļu valodu, 24,3% var sazināties vācu valodā, 12,1% – citās svešvalodās, savukārt 8,1% darba meklētāju svešvalodu zināšanu nebija.
Tieši valodas neprasme ir lielākais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji ārzemēs spētu strādāt kvalificētu darbu. Par to pārliecinājies Aivars, kurš kopā ar Vācijas partneriem nolēmis oficiāli sūtīt uz Vāciju veco ļaužu aprūpētājus un pašlaik strādā pie apmācības un potenciālo darbinieku portfolio izveides. «Vācija noveco, bet katra ģimene – parastie nodokļu maksātāji – nevar atļauties samaksāt par pansiju. Līdz šim tur strādāja poļi, pārsvarā nelegāli, taču viņi nav spējuši iegūt vāciešu uzticību, tāpēc iespēja tiek dota baltiešiem,» saka Aivars. Uz pirmajiem aicinājumiem, ko viņš izteicis draugu lokā, divu nedēļu laikā atsaukušies jau vairāk nekā 30 interesentu – lielākoties tādi, kuri pat neinteresējas par atalgojumu. «Pārsvarā interesējas cilvēki gados, jo aprūpes darbs ir retā iespēja, kur viņi ir noderīgi, taču viņi nezina pietiekami labi vācu valodu, lai spētu darīt to darbu ar daudzmaz pozitīvu skatu,» saka Aivars.
Viņš apzinās, ka lielākais vairākums Vācijā strādājošo darbojas nelegāli, taču ir pārliecināts, ka izdosies izveidot uzņēmumu, kas nodrošina oficiālas darba vietas, jo tas nozīmē, ka vācu ģimene maksā par strādājošo arī nodokļus un pēc noteikta laika šis cilvēks var iegūt pensiju.
***
UZZIŅAI
Populārākās valstis darba meklējumiem šogad:
• Vācija
• Lielbritānija
• Norvēģija
• Somija
• Zviedrija
• Dānija
Latvijas iedzīvotāji ārzemēs visbiežāk vēlas strādāt:
• Lauksaimniecībā
• Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē
• Apstrādes rūpniecībā
• Būvniecībā
• Veselības un sociālās aprūpes nozarē
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati par šā gada astoņiem mēnešiem