Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākā statistika atklāj, kur palicis trešdaļmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas vairs neparādās jaunākajos tautas skaitīšanas datos. Bīstoties no jaunām Valsts ieņēmumu dienesta sankcijām, cilvēki steidz deklarēt savu dzīvesvietu ārzemēs – saites ar Latviju tiek sarautas, jo dzīvošanai šī zeme kļūst arvien nelabvēlīgāka.
Ja vien būtu jaunāka...
Kandavniecei Janai Balodei šobrīd ir 66 gadi, bet rūgtuma sakrājies pulka vairāk: «Ja es būtu jaunāka, ap gadiem četrdesmit, es te ne mirkli nedzīvotu. Sen jau būtu projām. Paliec sveika, Latvija!» Šobrīd viņa ir atbildīga par mazmeitu. Jābeidz 12. klase, eksāmeni. Mamma – Janas meita – jau pusgadu strādā Austrijā, apkopj vecu cilvēku. Tēvs arī turpat strādā gadījuma darbus. Tagad viņš uz brīdi atgriezies, bet drīz jau atkal dosies atpakaļ. Naudas beidzot pietiek. Tieši grūtības ar komunālajiem rēķiniem – apkures, īres, telefonu samaksu – bija galvenais pamudinājums doties projām. Darbs te bija, te nebija. Pieaugušie prātojuši arī par meitenes ņemšanu līdzi, taču viņa atteikusies – un tagad ģimene pēc būtības ir pajukusi. Vecmamma spriež: «Nav labi, ka ģimene tiek šķirta. Bet ko lai dara, ja tā iet valstī. Un nekas labāks arī nerādās.»
Māju logi satumst
Kandavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Laila Henzele zina gan šo, gan citus aizbraucēju un palicēju stāstus. Pēdējā laikā projām dodas arvien vairāk pieaugušo novadnieku, turklāt parādījusies jauna tendence – bērni atsakās doties līdzi vecākiem lielākas naudas un laimes meklējumos. Viņi ir noslēgti un baidās mainīt dzīves vidi. «Paliek mazi bērni, paliek pusaudži, bet mammas un tēti abiem vienādi ir vajadzīgi!»
Aizbraukšanas stāstu sliktākais scenārijs ir ģimeņu iziršana. Gan tēvi, gan mātes mēdz aizmirst par Latvijā palikušajiem bērniem un saviem dzīvesbiedriem. Svešumā ātri vien nodibina jaunas ģimenes.
Labie stāsti savukārt ir tie, kur abi vecāki aizbrauc iekārtoties un pēc pusgada, kad stājas spēkā sociālās garantijas, atbrauc pakaļ savai atvasei un jaunajā vietā ģimene atkal ir kopā. «Ģimenei ir jābūt kopā. Tāpēc, ja jābrauc – jābrauc visiem kopā,» ir pārliecināta bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Pēc oficiālajiem datiem, pērn no Kandavas novada uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies 24 cilvēki. Šogad pirmajos mēnešos – 15. Taču pašvaldības pārstāve Dagnija Gudriķe atkārtoti uzsver – tie ir oficiālie dati. Patiesības iegūšanai tie būtu jāreizina vismaz ar trīs. Lielbritānija, Īrija, Somija, Norvēģija: šie labākas dzīves galamērķi padara tumšus Kandavas daudzdzīvokļu māju logus. «Arī manā trepjutelpā divas ģimenes aizbraukušas – ar visiem bērniem un mazbērniem,» stāsta Dagnija. Vienā vecāki palika bez darba, pašķīstot celtniecības burbulim. Tagad, kad iznāk sazvanīties ar kādreizējiem kaimiņiem, stāsta, ka jūtas labi un atgriezties nedomā. Otra ģimene Norvēģijā strādā sabiedriskajā ēdināšanā. Apmierināti i ar atalgojumu, i pašu darbu.
Lai valsts neatņemtu
Kandavnieki ir pārskatījuši veco teicienu – labāk būt par pirmo vīru ciemā nekā pēdējo pilsētā. Maijā vesels autobuss nofraktēts sezonas darbiem ārzemēs – lasīt avenes, zemenes, un viņu vidū ir arī vietējie uzņēmēji.
«Darbspējīgie aizbrauc. Uz vietas paliek pensionāri un tie, kas nevar sadūšoties. Simtlatnieki,» situāciju raksturo pašvaldības pārstāve.
Aizbraucot uz ilgu laiku, iedzīvotājiem ne tikai ar bāriņtiesas starpniecību jāuztic kādam savas atvases, bet arī jāpārdeklarē dzīvesvieta. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pēdējos mēnešos izjutusi strauju klientu pieplūdumu. Pārvaldes darbinieks Andrejs Rjabcevs stāsta: «Iedzīvotāji aktīvi reģistrē savu dzīvesvietu ārzemēs – šobrīd vidēji ik mēnesi saņemam aptuveni pusotru līdz divas reizes vairāk iesniegumu par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs, nekā tas bija gada sākumā vai pagājušā gada beigās.» Iestāde šo aktivitāti gan nesaista ar intensīvāku emigrācijas vilni, bet emigrantu vēlmi pēc dzīvesvietas reģistrēšanas PMLP vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai tur nokārtotu nerezidenta statusu. Tas atbrīvo no pienākuma deklarēt citās valstīs gūtus ienākumus. Tieši pēc VID paziņojumiem publiskajā telpā sākusies ažiotāža un uztraukumi. Cilvēki vēlas būt droši, ka Latvijā viņiem neliks piemaksāt nodokļu starpību no ārzemēs gūtajiem ienākumiem.