Ārzemēs strādājošos latviešus var sodīt finansiāli bargi
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības par pēdējiem trim gadiem iekasēt nesamaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no tiem ārzemēs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav nokārtojuši vai nav tiesīgi iegūt Latvijas nerezidenta statusu.
Tas nozīmē, ka kopējā atmaksājamā summa var sasniegt uzreiz vairākus, ja ne daudzus tūkstošus latu, jo tiks aprēķināta arī nokavējuma un soda nauda.
«Nodokļu starpība nav jāmaksā un ārvalstīs gūtie ienākumi nav jādeklarē tikai pēc nerezidenta statusa iegūšanas. Protams, VID ir svarīgs katrs nodokļu maksātājs, taču VID nevar rīkoties pretēji likumā noteiktajam. Nodokļu likumu izmaiņas ir nodokļu politikas jautājums, kas jāvērtē atbildīgajām ministrijām un Latvijas valdībai,» teikts VID sabiedrisko attiecību daļas nosūtītajā atbildē Neatkarīgajai. VID darbinieki gan neplānojot pārbaudīt nerezidenta statusa tīkotājus, lai pārliecinātos, kad viņi izbraukuši un cik ilgi maksājuši vai nav maksājuši likumā noteiktos nodokļus Latvijas valstij.
Turklāt VID nevarēja sniegt informāciju par rezidentiem, kuri nav iesnieguši ienākumu deklarāciju par ārzemēs gūtajiem ienākumiem, kā arī par sodītajiem ārzemēs strādājošajiem, jo automatizēti informāciju nevar atlasīt. Nav iespējams uzzināt iesniegumu skaitu par rezidenta statusa maiņu. Saskaņā ar VID informāciju, ja fiziskās personas ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta un pastāvīgā darbavieta ir ārvalstī, minētā persona saņem valstī noteiktās sociālās garantijas, kā arī, ja fiziskā persona savas prombūtnes laikā ir uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, tad tā pēc visu nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas Latvijā uzskatīs par nerezidentu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka VID ir tiesības atteikt nerezidenta statusu. Piemēram, 2010. gadā kāda Latvijas iedzīvotāja tiesā uzvarēja VID, kas viņu uzskatīja par Latvijas rezidenti un bija piespriedis maksāt 5340,71 latu par laiku no 2005. līdz 2007. gadam, kad viņa strādāja Ziemeļīrijā. No sievietes piedzenamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 3213,05 lati, nokavējuma nauda – 521,13 latu un soda nauda – 1606,53 lati (to gan pēc pārrēķina samazināja). VID uzskatīja, ka sievietei ar Latviju pastāv personiskas un ekonomiskas saites. Proti, viņa šeit bija deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu, iegādājusies nekustamos īpašumus un ņēmusi kredītu laikā, kad strādāja ārzemēs. Tiesa savukārt argumentēja, ka viņa ir dzīvojusi un strādājusi Ziemeļīrijā, kur no saņemtās darba algas viņai ieturēts nodoklis, piešķirts Lielbritānijas nacionālās apdrošināšanas numurs un noslēgts arī īres līgums. Tātad viņai bijušas ekonomiskas saites arī ar Lielbritāniju, tāpēc sieviete uzskatāma par Latvijas nerezidenti un pat šeit pastāvīgi deklarētā dzīvesvieta neko nemaina.
