Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā Demogrāfisko lietu padome kļuvusi par Imigrācijas padomi demo(nstrācijas) jeb light (vieglajā) versijā: imigrācija esot repatriācija.
Demogrāfisko lietu padomes dibināšanas jeb atklāšanas sēde notika 3. jūnijā. Par to tūlīt tika izplatīts valdības paziņojums ar virsrakstu Premjers aicina nekavējoties sākt demogrāfijas jautājumu risināšanu. Pēc tam pagāja gandrīz mēnesis, līdz V. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke V. Dombrovska vārdā sniedza Neatkarīgajai skaidrojumu, ar kādiem darbiem nekavēties premjers ir pats sevi aicinājis: «Šobrīd galvenais darbības virziens ir Latvijas iedzīvotāju izceļošanas mazināšana un ārzemēs strādājošo stimulēšana atgriezties Latvijā. Tie ir pasākumi, kuri ir salīdzinoši vienkārši realizējami un arī kuru ieviešanas sagaidāmais rezultāts ir vislielākais. Šos jautājumus esam arī pārrunājuši Demogrāfijas lietu padomē un ar šīs jomas ekspertiem.» Ne valdības preses dienesta relīzē, ne nostāstos par Demogrāfisko lietu padomes pirmo sēdi līdz šim nekā tāda nebija, tāpēc šķiet, ka padomes locekļi tikai tagad uzzinās, ka īstenībā viņi ir iesaistīti Imigrācijas lietu padomē.
Izvēles iespējas
Pasaulē ar vieniem un tiem pašiem vārdiem «demogrāfiskās lietas», «demogrāfiskā politika» u. tml. apzīmē trīs pilnīgi atšķirīgas darbības:
– dzimstības samazināšanu, ko Starptautiskais valūtas fonds prasa apmaiņā pret kredītiem, līdzīgi kā no Latvijas prasa budžeta deficīta samazināšanu,
– darbaspēka ievešanu, vismaz plānos ierakstot valstī ievedamo jeb ielaižamo cilvēku caurmēra vecumu, dzimumu, kvalifikāciju,
– dzimstības palielināšanu, par ko runā Eiropā, bet dara Āfrikā – aizstāv tradicionālo dzimstību pret SVF vēl sekmīgāk, nekā Latvija un Grieķija aizstāv savus budžeta deficītus.
Daudzās valstīs šiem jautājumiem algo īpašus ministrus, lai valdības vadītājam nav tie jārisina no pamatdarba brīvajā laikā. V. Dombrovskim gan tā ir parasta lieta. Savu tagadējo karjeras posmu viņš sāka, būdams vienlaikus Ministru prezidents un ģimenes un integrācijas lietu ministrs. Arī tas radīja neizpratni un jautājumus, ko tad V. Dombrovskis nokavēja pirms pāris gadiem un tagad uzdod darīt «nekavējoties». Premjera reakcija uz šādiem jautājumiem bija demogrāfijas lietu pārsaukšana par pavisam ko citu, nekā viņš pats šīs lietas pieteica un kā sabiedrība vēl joprojām domā.
Plāno optimizēt plānošanu
«Formāli tas ir solis uz priekšu,» par tagadējās Demogrāfisko lietu padomes dibināšanu Neatkarīgajai teica demogrāfs Pēteris Zvidriņš, kurš šādos veidojumos ir līdzdarbojies jau daudzus desmitus gadu. Viņš atcerējās laikus, kad līdzīgu padomi vadīja Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tagad Demogrāfisko lietu padomē ir savākts tik daudz ministru, ka pietiktu kvoruma padomes sēžu pārsaukšanai par valdības sēdēm un demogrāfiskās politikas jautājumu izlemšanai uzreiz ar valdības spēku.
Padomes dibināšanas sēde gan ripojusi pa vecajām sliedēm, kas tika ieliktas jau pagājušā gadsimta 80. gados, kaut šīs sliedes izrādījās saīsinātas tieši tāpat kā īstās dzelzceļa sliedes Latvijā. Labklājības ministres Ilonas Jurševskas vēlēšanās panākt, «lai katra ģimene, kurā viens bērns jau ir, izšķiras par otrā bērna ienākšanu ģimenē», atsauc atmiņā kādreizējā Latvijas kompartijas funkcionāra Imanta
Andersona brošūru Trešais bērns (R., 1979). Labklājības ministrijas preses pārstāve Marika Kupče vakar apliecināja, ka Labklājības ministriju neviens nav informējis par V. Dombrovska viedokļa maiņu, pēc kuras demogrāfijai ar dzimstību valsts politikā sakara vairs nebūšot. Ministrija gatavojot Demogrāfisko lietu padomes prasītos precizējumus par Labklājības ministrijas piedāvāto rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam. Pagaidām šis plāns attiecas nevis uz ģimenēm, bet gan uz pašu plānošanu, ka vajagot nevis vienu, divus vai desmit, bet tieši «piecus galvenos rīcības virzienus – atbalstu ģimenes dibināšanai un laulībai, ģimenes dzīves plānošanai un bērna ienākšanai ģimenē, atbalstu vecāku pienākumu īstenošanai, ģimenes stabilitāti, kā arī ārpusģimenes aprūpi».
Lai tik būtu silti!
Labklājības ministrijas plāns «veicināt», «attīstīt», «uzlabot» bez jebkādu konkrētu darbību apraksta padara to par gatavu lietošanai arī imigrācijas dēļ. Internetā viegli atrast rosinošu piemēru, ka Nīderlandes integrācijas ministrs uzņēmies nodrošināt homoseksuālo cilvēku ieceļošanu valstī ar ģimenes apvienošanas pamatojumu, par spīti tam, ka pasaulē vēl ir maz vietu, kur dabūt izziņu, ka homoseksuālistu ģimene ir ģimene. Ja sevi faktiski par imigrācijas ministru iecēlušais V. Dombrovskis pārņems Nīderlandes kolēģa pieredzi, tad I. Jurševska būs pēdējā, kura par to uzzinās.
Varbūt V. Dombrovskis tūlīt pat pārveidos Demogrāfisko lietu padomi par vēl pavisam ko citu. Uz jautājumiem par Demogrāfijas lietu padomi M. Panke atsūtīja garu apcerējumu, cik «nozīmīga šajā jomā ir ES fondu izmantošana, (..) gan ceļu būvē, gan ēku siltināšanas projektos». Demogrāfisko lietu padome jau rīt var izrādīties ES fondu apguves vai ēku siltināšanas padome.
Formāli Latvijā repatriācija nav nekas jauns. Pilsonības un migrācijas pārvaldes preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs atgādināja, ka jau sen atpakaļ Latvija ir apņēmusies veicināt līdz valsts neatkarības atjaunošanai (1991) no Latvijas izbraukušo (izvesto) Latvijas pilsoņu un viņu pēcteču repatriāciju, kuras izpildes apliecināšanai derot aptuveni 100 cilvēku gadā.
***
UZZIŅAI
Rezultāts reģistrētajai emigrācijai (–) un imigrācijai (+)
Latvijā 2011. gada pirmajos piecos mēnešos
Janvāris –936
Februāris –1014
Marts –1188
Aprīlis –1250
Maijs –1290
Avots: CSP
