Ārzemēs strādājošajiem latviešiem vieš cerības, ka nodoklis nebūs jāmaksā
Ar steigu ķeroties klāt pie izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, valdība devusi cerīgu signālu ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Finanšu ministrijas (FM) grozījumi likumā paredz, ka citās Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem nevajadzēs maksāt starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm mītnes zemē un Latvijā. Šīs izmaiņas varētu stāties spēkā jau šogad. Savukārt Latvijas rezidentu ienākumu par 2008.–2010. gadu apliktu ar IIN pēc pazeminātas likmes (iespējams, 5%), jo IIN starpību var iekasēt tikai par pēdējiem trim gadiem. «Tā kā parasti ārvalstīs nodoklis tiek uzlikts pēc augstākas likmes, ir paredzams, ka papildu nodokļa, ja tāds vispār tiks aprēķināts, maksājumi būs ievērojam mazāki nekā tie būtu pašreiz (kad ārvalstī gūto ienākumu apliek pēc 25% likmes),» skaidro FM komunikācijas nodaļa vadītāja Baiba Melnace.
Vienkārši runājot, tagad, lai nemaksātu IIN starpību, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams iegūt nerezidenta statusu mūsu valstī, ko cilvēki jau dara. Tiesa, ne visiem tas pienākas, jo pastāv kritēriji, pēc kuriem to piešķir vai atsaka Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Nerezidenta statusa iegūšanas formalitātes patērē laiku, cilvēki ir neapmierināti, un ir arī tādi, kuri baidās atgriezties Latvijā tieši IIN parāda dēļ. Neatkarīgā jau rakstīja, ka VID rīcībā nav informācijas par to, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji, piemēram, šogad, vēlējušies iegūt un arī dabūjuši nerezidenta statusu.
Daudzi ārzemēs strādājošie nemaksā IIN starpību, daudzi noformē nerezidenta statusu, tādējādi Latvija jau tagad nesaņem savu teorētiski iespējamo daļu no ārvalstīs strādājošo ienākumiem. Uz pārmetumiem aizbraucēji atbild pavisam vienkārši – kurš uztur viņu ģimenes vai tuviniekus Latvijā? Daudzi sūta naudu ģimenēm uz Latviju, citi turpina maksāt kredītus, uzturēt vecākus. «Jā, tie nav oficiāli nomaksāti nodokļi valstij, bet ģimenei šobrīd klājas grūtāk,» uzskata kāda ārzemēs strādājoša jauniete. «Apmaksāju dzīvokļa rēķinu Latvijā, ir parāds, jo biju bezdarbnieks. Vismaz kaut kādas summas varu nosūtīt uz Latviju, kaut arī te nemaz tik spīdoši neiet. Bet Latvijā man vispār nebija naudas, lai samaksātu kaut vai ikmēneša komunālos maksājumus,» stāsta kāds Pierīgas iedzīvotājs, kurš vairākus mēnešus strādā Anglijā.
B. Melnace uzsver, ka atbrīvojums no IIN starpības maksājuma neattieksies uz visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, bet tikai uz algota darba ienākumu. Turklāt atbrīvojums neattieksies uz visās valstīs gūtajiem algota darba ienākumiem, bet tikai uz ienākumiem, kas gūti ES dalībvalstīs un valstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Ja kāds strādā valstī, uz kuru šie nosacījumi neatteicas, tad gan viņam var nākties nomaksāt lielu naudu. Piemēram, ar valsti X ir noslēgta konvencija. Tur strādājošais Latvijas iedzīvotājs – rezidents nopelna 100 latu. IIN nodoklis valstī X ir 20 latu, Latvijā – 25 lati. Tātad IIN starpība, kas jāmaksā Latvijas iedzīvotājam, ir 5 lati. Ja Latvijas iedzīvotājs strādā valstī Y, ar kuru attiecīgā konvencija nav noslēgta, viņš maksātu 20 latu nodokli valstī Y un vēl 25 latu lielu nodokli viņam piedzen Latvijā, tātad pavisam viņam jāsamaksā 45% no algas.
Cerēt uz to, ka VID nepieķers, protams, var, bet VID apgalvo, ka nodokļu parādnieki tik un tā var izpeldēt atklātībā, jo pastāv informācijas apmaiņa ar ES un arī citām valstīm. Ar dažām tā ir automatizēta, ar citām VID sazinās, ja rodas aizdomas par kādas personas ienākumiem vai izdevumiem.
FM ierosinājums paredz vēl kādu pozitīvu ziņu ārzemēs strādājošajiem – tiem nodokļu maksātājiem, kuri 2008., 2009. un 2010. gadā ir deklarējuši ārvalstīs gūto darba ienākumu un ir no tā maksājuši nodokļa starpību Latvijas budžetā, varētu atmaksāt samaksātā nodokļa starpību, kāds būtu maksājams pēc jaunās samazinātās likmes un kāds ir samaksāts pēc attiecīgajā taksācijas periodā spēkā esošās likmes.
