Ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, informējot par dzīvesvietas maiņu ārpus valsts un interesējoties par iespējām iegūt Latvijas nerezidenta statusu, šogad ir ievērojami palielinājusies.
To nevar izskaidrot tikai ar vēlmi nokārtot formalitātes, visticamāk – cilvēki vēlas rast iespēju nemaksāt nodokļus Latvijā, jo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) interesē ārzemēs gūtie ienākumi.
Atbilstoši likumam Par iedzīvotāju ienākuma nodokli šo nodokli maksā visi, kas uzskatāmi par Latvijas nodokļu rezidentiem neatkarīgi no tā, vai ienākumu gūšanas vieta ir Latvija vai ārvalstis. Ja ārvalstīs šis nodoklis samaksāts mazākā apmērā, nekā būtu jāmaksā Latvijā, cilvēkam jāpiemaksā starpība no savas kabatas. Tāpēc daudzi steidz noformēt Latvijas nerezidenta statusu, lai Latvijas valsts nevarētu uzlikt soda naudu līdz 250 latiem, kā arī neliktu samaksāt nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru kavējuma dienu no nenomaksātās nodokļa summas. Lieki teikt, ka Latvijas valsts izmanto šīs savas tiesības, pat tiesājoties. Turklāt citu valstu nodokļu administrācijas regulāri informē VID par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. VID sabiedrisko attiecību daļā Neatkarīgajai apstiprināja, ka cilvēki šobrīd pastiprināti konsultējas par jautājumiem saistībā ar gada ienākumu deklarāciju, tajā skaitā saistībā ar ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un to, ir vai nav jāsniedz deklarācija.
«Jā, es kārtoju rezidenta statusu Anglijā un pēc tam informēšu Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu par to. Esmu dzirdējusi, ka Latvijā var atteikt piešķirt nerezidenta statusu, tāpēc sākšu nevis no Latvijas, bet no Anglijas – lai drošāk. Esmu izrēķinājusi, ka man vajadzētu piemaksāt pat 5000 latu lielu starpību,» stāsta rīdziniece Ilona, kas Anglijā strādā jau trešo gadu. Līdzīgi nolēmis rīkoties arī Rīgas rajona iedzīvotājs Kristaps, kurš izrēķinājis, ka viņš pavisam drīz būs Anglijā nodzīvojis rezidenta statusam nepieciešamo laiku. «Uzreiz formēšu Lielbritānijas rezidenta statusu, man te dzīvo visa ģimene, tikai māte ir Latvijā,» vīrietis jūtas manāmi satraukts.
Šogad trīs mēnešu laikā pastāvīgo dzīvesvietu ārzemēs reģistrējušas vairāk nekā 3700 personu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra. «Tā ir tikai aisberga virsotne,» komentē PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Daļa cilvēku vispār nezina, ka jāziņo par savu dzīvesvietu ārzemēs, citi baidās to darīt, viņš atzīst un mierina, ka ziņām par dzīvesvietas maiņu ir tikai informatīva nozīme un pilsoņa statusu tā nemaina.
PMLP ir dati par vairāk nekā 60 000 aizbraucēju, taču ziņas apkopotas, sākot no neatkarības atgūšanas, nevis pēdējo gadu emigrācijas statistika. Pērn visa gada laikā iesniegumi par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs tika saņemti no 7496 izceļojušām personām un vēl 2887 – no personām, kuras jau iepriekš dzīvojušas ārpus Latvijas, bet mainījušas adresi. «Iepriekšējos gados īpašu intereses uzplūdu nebijām novērojuši,» saka A. Rjabcevs. Taču šogad PMLP nodaļas, varētu teikt, gāž riņķī. Iesniegumi tiek saņemti gan no tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas ārzemēs dzīvo jau ilgstoši, gan arī tiem, kas vēl tikai grasās tuvākajā laikā pamest Latviju. Jāzina, ka nevar prasīt reģistrēt dzīvesvietu ārzemēs ar atpakaļejošu datumu, bet tikai ar brīdi, kad iesniegums uzrakstīts un nosūtīts PMLP.
A. Rjabcevs apstiprina, ka lielākoties šis pieplūdums saistīts ar ārzemēs dzīvojošo vēlmi pēc dzīvesvietas reģistrēšanas PMLP vērsties VID, lai tur nokārtotu nerezidenta statusu, kas atbrīvotu no pienākuma deklarēt citās valstīs gūtus ienākumus.
Latvijas Universitātes doktorante un migrācijas jautājumu pētniece Aija Lulle Neatkarīgajai jau uzsvēra, ka Latvijā nepieciešama gan saprotama, gan saprotoša nodokļu politika, lai radītu labvēlīgākus apstākļus un cilvēki būtu motivēti atgriezties. Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) jau otrreiz Neatkarīgajai solīja, ka rīt par šo problēmu runās frakcijas sēdē un rosinās pārskatīt līdzšinējo nodokļu politiku, kas ir ārzemēs strādājošiem nelabvēlīga.
Savukārt VID ir iespēja Latvijas nerezidenta statusu nepiešķirt, ja tiek izlemts, ka persona neatbilst kritērijiem. Tie nosaka, ka jāizvērtē, kurā valstī cilvēkam ir pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru valsti ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības. Ja Latvijā būs palikuši bērni vai dzīvesbiedrs, ļoti iespējams, citas valsts rezidenta statusu VID atteiks.