Amerikas Sietlā dzīvojošie latvieši līdz šim bija pieraduši atbalstīt tautiešus Latvijā – vāca ziedojumus, palīdzēja gan ar naudu, gan morālu atbalstu. Taču pašlaik viņi paši nonākuši lūdzēju lomā.
Viņi aizbrauca no Latvijas, lai dzīvotu labāk, lai atrastu laimi, bet tagad atgriezušies. Jā, laimi jau atrada. Vismaz labklājību noteikti. Taču pietrūka kā cita – māju sajūtas.
Ekonomikas ministrija ir sacerējusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, taču atbildību par šā sacerējuma lietderību un ieviešanu dzīvē vēlas uztiept kādam citam – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Nodarbinātības valsts aģentūrai.
Latvijas iedzīvotāji joprojām neizprot Anglijas darbā iekārtošanās sistēmu un par to neinteresējas, tāpēc nereti piedzīvo visai dramatiskus brīžus, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Londonā darbojošās kompānijas SIA "123 Drivers Ltd." pārstāvis Kaspars Sīmanis.
Valdība ir gatava akceptēt ilgi gaidīto reemigrācijas plānu, kas definē konkrētus pasākumus, lai ārzemēs dzīvojošos tautiešus mudinātu atgriezties Latvijā vai attīstīt biznesa saiknes ar dzimteni. Trijos gados šis pasākumu kopums Latvijai izmaksās 2,438 miljonus latu.
Turpinoties pagājušonedēļ notikušās britu armijas karavīra Lī Rigbija slepkavības izmeklēšanai, policija atbrīvojusi sešas iepriekš aizturētas personas, un pašlaik tās uzraudzībā ir vien nozieguma tiešie veicēji Maikls Adeboladžo un Maikls Adebovale, kā arī kāds vīrietis, kurš tika aizturēts svētdien.
Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir viena no visvairāk noslogotajām vēstniecībām, jo konsulārie pakalpojumi ir vajadzīgi ļoti daudziem cilvēkiem. Lielbritānijā dzīvo apmēram 100 000 Latvijas valstspiederīgo.
Ja negadīsies ārkārtēji nenovēršami apstākļi, tad šogad Latvijas vēstniecība Lielbritānijā beidzot varēs iekārtoties daudz plašākās telpās. Tomēr ar to vien būs par maz, lai mazinātu garās rindas pat vairāku mēnešu garumā.
Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana pētījumi par darba tirgu, emigrāciju, demogrāfiju un pat augstākās izglītības programmu novērtēšanu lieku reizi parāda, ar kādu muldēšanu nodarbojas politiķi.
Ārlietu ministrija (ĀM) lēš, ka sadarbībai ar Latviju pametušajiem iedzīvotājiem trīs gadu laikā vajadzētu nepilnu miljonu latu. «Ideālā variantā,» piebilst ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šodien valdībā jāskata Ārlietu ministrijas piedāvātais plāns par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.–2015. gadā.
Latvijā krīze varbūt ir pārvarēta tikai makroekonomikas rādītājos, bet iedzīvotāju vairums to neizjūt, cilvēki mācās valodas un cenšas šo zemi atstāt, šorīt Latvijas Radio izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pirms dažām dienām Latvijas Zinātņu akadēmijā tika sveikti aizvadītā gada labāko zinātnisko projektu autori sociālajā, ķīmijas, kultūras un vēl vairākās jomās.
Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, bet šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija, kas ir otra bagātākā valsts Eiropā pēc Luksemburgas, vadoties pēc IKP, un labprāt uzņem strādniekus arī no Latvijas.
Latvietis Jānis Lūsis ir repatriants no Krievijas, latviski viņš nerunā ne vārda. Latvijas krieviete Aļona Kononoviča ir repatriante no Jaunzēlandes – un viņa valsts valodu zina tik labi, ka varētu to mācīt sirmajam vīram.
Pētot, kā valsts pamešana labāka darba meklēšanas nolūkos ietekmē Latvijas laukus, sociālantropoloģe Dace Dzenovska secinājusi, ka daudziem aizbraukšana peļņā uz citām valstīm ir kļuvusi par dzīves kvalitātes mērauklu.
Lielbritānijā turpina samazināties no jauna iebraucošo viesstrādnieku un ārvalstu studentu skaits un imigrantu skaita pieauguma temps pērn sarucis par ceturtdaļu, liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati.