Saskaņā ar “The Insider” datiem, pēdējo divu gadu laikā Turcijā dzīvojošo krievu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi - no 154 000 2023. gadā līdz aptuveni 85 000 2025. gadā.
Latvijā šā gada pirmajā pusgadā visvairāk reemigrantu – 179 – atgriezušies tieši Vidzemē, savukārt lietuvieši arvien mazāk interesējoties par darbu Norvēģijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, bet turp aizbraukušie aizvien vairāk atgriežoties dzimtenē. Latvijā visvairāk atgriežas vidzemnieki
Ziemassvētku vakars. Atbilstoši kristīgajai tradīcijai tuvojas klusa nakts, svēta nakts. Cilvēki apmainās dāvanām. Novēl cits citam priecīgu prātu. Tikai Parīzē nav miera. Kurdu izcelsmes protestētāji pilsētā sarīkojuši grautiņus. Teiksim, kā ir. Kārtējos grautiņus, kuru esamība ik pa brīdim kādā no Rietumeiropas pilsētām nevienu jau sen kā vairs nepārsteidz.
Visbiežāk par atgriešanos Latvijā domā speciālisti bez ģimenes, kuri bijuši prom aptuveni piecus gadus, ģimenes cilvēki ar vairāk nekā 30 gadu ārvalstu pieredzi un jaunieši īsi pēc studiju beigšanas ar nelielu darba pieredzi, liecina sociālā kustības "Latvija strādā" ietvaros veiktā aptauja.
Migrācija ir dominējusi Eiropas politikā kopš 2015.gada, taču pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām daudzus eiropiešus emigrācija norūpē vairāk nekā imigrācija, liecina pirmdien publicētie aptaujas rezultāti.
Otrdien uzsākta sociālā kustība "Latvija strādā" ar nodomu Latvijā atgriezt vismaz 1000 valstspiederīgo, kas patlaban strādā vai mācās ārzemēs, žurnālistus otrdien informēja kustības iniciatori.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aculiecinieks sižets par ģimeni, kas pamet Latviju, izraisījis pamatīgu sabiedrības šūmēšanos un šķelšanos. Kairinājuma viena līnija ir par pašu aizbraukšanas/palikšanas tēmu, otra – par to, vai sabiedriskais medijs šādi propagandē emigrāciju un neizdevušās valsts tēlu.
Jebkāda veida privilēģiju piešķiršana aizbraukušajiem, lai viņi atgrieztos Latvijā, ir sarežģīta un pretrunīga, jo tas radītu netaisnību attiecībā pret tiem, kas nav aizbraukuši un grūtākos apstākļos, ar lielākiem parādiem cīnās tepat Latvijā, norāda demogrāfs Ilmārs Mežs
Mārīte Tera emigrēja uz Lielbritāniju pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai nopelnītu Lielbritānijas pensiju. Šobrīd viņa to saņem, tomēr atzīst, ka uz Latviju atpakaļ vēl negrasās braukt, vēsta "LNT ziņas".
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams jumts virs galvas, bet pie tāda nevar tikt bez naudas vai draugiem. Pie šāda secinājuma nākusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, analizējot, kāpēc visi Latvijas uzlūgtie bēgļi aizbēguši uz Vāciju. Latvijā migrantiem nav nedz naudas, nedz savas kopienas.
Eiropas Savienības migrantu aprūpes programmā uz Latviju pārvietotās personas pēc starptautiskās aizsardzības statusa iegūšanas devušās tālāk uz bagāto Rietumeiropu, taču pabalstus viņiem turpina maksāt Latvija.
Kad posts, bankrots un parādi spiež, emigrē pat lielākie patrioti. Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir devušies uz ārzemēm dzīvot, strādāt un mācīties. Arī zagt un parazitēt. Sociologi ir aptaujājuši, ka arī no palikušajiem vēl ceturtā daļa gudro, ka derētu laisties projām.
Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gados sarucis par ceturto daļu mirstības un emigrācijas dēļ. Emigrācijas rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētītajām valstīm, turklāt lielākā daļa uz ārzemēm emigrējušo Latvijas cilvēku atzinuši, ka atgriezties negrasās. Tas secināts OECD Latvijas sociālās politikas pārskatā.
Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.
28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.
Pērn no Latvijas emigrējis 22 561 cilvēks, no kuriem lielākā daļa devusies uz Lielbritāniju un Vāciju, šodien preses konferencē pastāstīja Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula.
Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz ES dalībvalstīm, turpina pieaugt, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtie dati ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šodien jāpaveic brīnums – jāpiedāvā tāda formula termiņuzturēšanās atļauju tirgošanai, kāda apmierinātu gan uzņēmējus, gan valdošajā koalīcijā uzņemto apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK).