Nabadzīgās valstis vairāk uztrauc līdzpilsoņu aizceļošana, nevis emigranti; turīgās - bēgļu plūdi
Migrācija ir dominējusi Eiropas politikā kopš 2015.gada, taču pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām daudzus eiropiešus emigrācija norūpē vairāk nekā imigrācija, liecina pirmdien publicētie aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar Eiropas Starptautisko attiecību padomes pasūtīto aptauju sešās valstīs Eiropas Savienības (ES) austrumos un dienvidos pilsoņi par emigrāciju ir vairāk satraukti nekā par imigrāciju.
Aptaujātie Rumānijā, Ungārijā, Grieķijā, Polijā, Itālijā un Spānijā atzinuši, ka viņus vairāk satrauc līdzpilsoņu aizceļošana nekā ārvalstnieku ieceļošana.
Visās sešās minētajās valstīs iedzīvotāju skaits vai nu saglabājies nemainīgs, vai arī strauji samazinājies, un, piemēram, Rumānijā tas pēdējās desmitgades laikā sarucis par desmit procentiem.
Trijās no šīm valstīm - Spānijā, Itālijā un Grieķijā - vairums aptaujāto izteicies, ka viņi atbalstītu emigrācijas kontroles ieviešanu.
Tajā pašā laikā ES ziemeļu un rietumu dalībvalstīs satraukums par imigrāciju ir lielāks nekā par emigrāciju.
Kopumā raizes par emigrāciju aptaujā pauduši 20% respondentu, bet par imigrāciju - 32% aptaujāto.
Kopš Eiropas migrācijas krīzes apogeja 2015.gadā, kad ES dalībvalstīs patvērumu pieprasīja 1,2 miljoni nelegālo imigrantu, nelikumīgo ieceļotāju skaits sarucis par vairāk nekā 90%, liecina ANO Cilvēktiesību padomes dati.
Aptaujas laikā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov" intervējis gandrīz 50 000 respondentu 14 ES dalībvalstīs, lai noskaidrotu kādi jautājumi pilsoņiem visvairāk rūp pirms EP vēlēšanām.
Šo 14 dalībvalstu ievēlētie priekšstāvji ieņems 80% deputātu vietu jaunajā EP sasaukumā.
Aptaujā konstatēts, ka migrācija nav vienīgais jautājums, kas satrauc vēlētājus. Starp pilsoņu prioritātēm ir arī tādi jautājumi kā korupcija, nacionālisms, terorisms un klimata pārmaiņas.
Attiecībā uz klimata pārmaiņām vairums respondentu uzskata, ka vides jautājumiem jābūt prioritāriem, pat ja tas samazinātu ekonomikas izaugsmes tempu.
EP vēlēšanas noritēs no 23. līdz 26.maijam, un tajās 27 ES dalībvalstu pilsoņiem būs jāizraugās 709 savi priekšstāvji.