Latvijas vēstniecība Anglijā joprojām pārslogota

Ja negadīsies ārkārtēji nenovēršami apstākļi, tad šogad Latvijas vēstniecība Lielbritānijā beidzot varēs iekārtoties daudz plašākās telpās. Tomēr ar to vien būs par maz, lai mazinātu garās rindas pat vairāku mēnešu garumā.

Tuvākajā laikā Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) plāno vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu piešķirt finansējumu papildu amata vietu izveidei Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā.

Cik naudas, tik darbinieku

ĀM informē, ka Anglijā vēstniecības Konsulārajā nodaļā šobrīd pastāvīgi strādā tikai 2,5 konsulārās amatpersonas un pieci lietveži (viena amatpersona konsulārās funkcijas neveic pilnā apjomā), bet šajā valstī dzīvo apmēram 100 000 Latvijas valstspiederīgo. Tāpēc pases saņemšana vai bērna reģistrācija pilsonībā var ievilkties vairākus mēnešus. Piemēram, pasu pieteikumu noformēšanai šobrīd ir iespējams pierakstīties tikai uz augustu. Bērnu reģistrācijai pilsonībā pieraksts vēstniecībā ir iespējams aptuveni pēc mēneša, bet visu formalitāšu kārtošana ilgst vēl mēnesi.

Pagaidām ĀM uzlabojumus sola skopi, jo daudz kas būs atkarīgs no valdības – ja tā uzskatīs, ka jāpiešķir līdzekļi papildu amata vietu izveidei vēstniecībā, tad jauni darbinieki sāks strādāt. Pašlaik nevar pateikt, cik viņu būs. Cik naudas piešķirs, tik darbinieku algos. ĀM norāda, ka papildu amata vietas ļautu palielināt to Latvijas valstspiederīgo skaitu, ko var apkalpot vienā dienā. Ja būs nepieciešams, tad vēstniecības Konsulārā nodaļa strādātu pat divās maiņās.

Īslaicīgs risinājums

Pagaidām ministrija izlāpās ar palīgiem, galvenokārt saviem darbiniekiem, kurus uz Lielbritāniju nosūta īstermiņa komandējumos. Šobrīd vēstniecībā Lielbritānijā šādā komandējumā strādā viena amatpersona no ĀM un viena – no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. ĀM izmanto arī mobilās pasu stacijas, bet ne pārāk bieži. Mobilais pasu darbgalds maija beigas izbrauks uz Bristoli, bet jūnija vidū – uz Mančesteru, jo vasarā vēstniecībā ir ļoti daudz darba. Ikmēneša izbraukumi uz attālākām pilsētām tiks atjaunoti septembrī.

Vēstniecību kā nomnieku nekāro

Izrādās, ka citu telpu meklēšana vēstniecības vajadzībām nesokas tik raiti kā gribētos. ĀM plāno nomāt papildu telpas un par tām gadā maksāt līdz 100 000 latu. Pašlaik ministrija turpinot piemērotu telpu atlasi, bet piedāvājums esot ļoti ierobežots. Daudzu ēku īpašnieki nemaz nevēloties iznomāt telpas vēstniecības vajadzībām. Kad būs atrastas piemērotas telpas, vajadzēs noslēgt nomas līgumu un arī pēc tam Jurģus uzreiz nevarēs svinēt. Telpas vajadzēs pielāgot vēstniecības vajadzībām. ĀM lēš, ka, ieskaitot iepirkuma procedūras, tas varētu ilgt no diviem līdz četriem mēnešiem.

ĀM Preses un informācijas nodaļas sagatavotajā atbildē Neatkarīgajai teikts, ka jaunās konsulārās pieņemšanas telpas būs daudz plašākas, kā arī ir plānots izveidot piecus konsulārās pieņemšanas lodziņus.

Nesazvanāmais tālrunis uzlabots

Līdz šim ļoti daudzi cilvēki sūdzējās par to, ka vēstniecības tālrunis bieži neatbild. Ja zvanītājam ir jāstrādā, tad viņš nevar stundām ilgi pavadīt pie tālruņa centienos sazvanīt vēstniecības darbiniekus. Dienā uz vēstniecību zvana vidēji 400 cilvēku, un telefona centrāles tehnisko īpatnību dēļ atskanēja signāls, ka šo zvanu neviens nepieņem. Taču tobrīd zvanīja vairāki cilvēki vienlaikus, un centrāle tik savdabīgā veidā uzkārās.

Tagad telefonu centrāle ir uzlabota un kvalitātes kontroles nolūkos ir ieviesta sarunu ieraksta funkcija.