Amerikas Sietlā dzīvojošie latvieši līdz šim bija pieraduši atbalstīt tautiešus Latvijā – vāca ziedojumus, palīdzēja gan ar naudu, gan morālu atbalstu. Taču pašlaik viņi paši nonākuši lūdzēju lomā.
Nepieciešama Latvijas sabiedrības palīdzību, jo uz spēles ir likta vietējās latviešu kopienas pastāvēšana. Pilsēta grasās būvēt jaunu sliežu transporta atzaru, un Latviešu sabiedriskais centrs atrodas tieši iecerētās līnijas ceļā. Ja biedrošanās vietas latviešiem vairs nebūs, kopiena izjuks. Maziem latviešiem nebūs, kur mācīties latvietību, lieliem latviešiem – vietas, kur svinēt, dziedāt un sarunāties, veciem latviešiem – kur latviešu mēlē Dievu lūgt.
Diplomāti jau darbojas
Ārlietu resors jau uztvēris šo signālu un devies palīgā tautiešiem ar diplomātiskiem mehānismiem. Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe pārrunājis Sietlas latviešu problēmas ar Latvijas vēstnieku ASV Andri Rāzānu: «Vēstniecība nosūtīs vēstuli Sietlas pilsētai, kā arī varēs minēt šo gadījumu kontaktos ar Sietlas kongresmeņiem, kas vēstniecībai ir ļoti labi.» A. Rāzna konsultējies ar Amerikas Latviešu apvienību, un, arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam šonedēļ viesojoties Sietlā, problēma pārrunāta. Padomniece Līga Krapāne vēsta, ka prezidents kopienas pārstāvjiem apsolījis Latvijas vēstniecības atbalstu.
Galīgo lēmumu par sliežu ceļa novietojumu projekta īstenotāja Light Rail valde pieņems pēc sešiem mēnešiem. Būvdarbi sāksies 2018. gadā, savukārt 2023. gadā jaunajai 13,6 kilometrus garajai līnijai jāsāk darboties. Tātad latviešiem vēl ir laiks, lai pierādītu, ka tramvaja, metro un vilciena hibrīds laižams pa alternatīviem ceļiem. Vašingtonas štata latviešu biedrība sākusi informatīvu kampaņu vietējā sabiedrībā, lai izskaidrotu, kādēļ šis ēku komplekss ir tik nozīmīgs.
Vispirms pārbrauca auto
Izrādās, šī nav pirmā reize, kad Sietlas vadība grasās atņemt latviešu kopienai īpašumu. Neatkarīgajai to pavēstīja tēlnieks Sandis Kondrāts un biedrības pārstāve Marisa Veja-Rogaine: «Tie latvieši, kuri, bēgot no komunisma un Otrā pasaules kara šausmām, nokļuva ASV Vašingtonas štatā, bija ar pāris somām lietu, taču pilni apņēmības un gribasspēka atjaunot dzīvi un kopt latvietību. Apvienojot spēkus, latvieši izveidoja pirmo sabiedrisko centru Sietlā.» Taču 1969. gadā Sietlas pilsēta to atsavināja, lai būvētu jaunu automaģistrāli. Saņēmuši vietā citu apbūves gabalu, latvieši pašu spēkiem un līdzekļiem uzcēla jaunu Latviešu sabiedrisko centru, uzcēla luterāņu baznīcu, skolu ar bibliotēku. Viss tika darīts pašu spēkiem un saziedotiem līdzekļiem. «Šis nams ir ne tikai vieta iknedēļas sapulcēm, bet tas ir arī simbols latvieša izturībai trimdā, veidojot un kopjot savas tautas tradīcijas,» raksta tautieši. Tagad pilsēta šo simbolu vēlreiz pieprasa demontēt, lai līdzās tai pašai automaģistrālei uzbūvētu sliežu trasi Northgate-Lynnwood. Šoreiz tas latviešu kopienai var izrādīties liktenīgi. Ne velti lietuviešu un igauņu kopienas Sietlā ir daudz vājākas, jo tām nav savu biedrošanās centru – ar telpām izpalīdzot latvieši.
Ceļu aizšķērso 800 latvieši
Triju gadu garumā Sietlas latviešu bērniem dzimto valodu mācīja Kristīne Motivāne, un viņa atzīst, ka «centra slēgšana turienes ļaudīm būtu briesmīga ķibele». Vecie ļaudis pieraduši katru svētdienu nākt šeit uz dievkalpojumiem, jaunie latvietīši mācās. Visi kopā svin svētkus. «Ja centra nebūs vai tam nāksies pārcelties, diez vai viņi pēc tam vairs spēs atkal sanākt kopā.»
Vašingtonas štatā dzīvo aptuveni 800 latviešu. Biedrībā aktīvi darbojas 295 cilvēki. Nedaudz lielāka ir latviešu luteriskā draudze. Biedrība regulāri organizē Latvijas mūziķu un teātru viesizrādes, kopīgus svētkus. Te dejo latviešu tautas deju kolektīvs Trejdeksnītis ar 28 dalībniekiem, un dzied Sietlas latviešu koris Sigulda ar 25 dalībniekiem. Sava vieta ir dāmu komitejai, kas nodarbojas ar labdarību. Arī latviešu kulinārijas un rokdarbu kopai. Sietlas latviešu skolā šai mācību gadā mācās 22 skolēni. Viņiem visiem ir izšķirīgi svarīgi, lai tramvajs aizbrauc pa citu ceļu.