Vai varēja novērst briesmīgo karavīra nāvi Londonā?
Turpinoties pagājušonedēļ notikušās britu armijas karavīra Lī Rigbija slepkavības izmeklēšanai, policija atbrīvojusi sešas iepriekš aizturētas personas, un pašlaik tās uzraudzībā ir vien nozieguma tiešie veicēji Maikls Adeboladžo un Maikls Adebovale, kā arī kāds vīrietis, kurš tika aizturēts svētdien.
Informācijas par to, vai uzbrukums bija plašākas sazvērestības daļa, joprojām nav, bet kritikas krustugunīs nokļuvis iekšējais pretizlūkošanas dienests MI5, kuram bijis jāzina par vismaz viena aizdomās turētā radikālajiem uzskatiem.
«Mēs turpinām rūpīgi izmeklēt šo noziegumu, pētām ievērojamu apjomu videonovērošanas kameru ierakstu, sociālos medijus, izmantojam izlūkdienesta un tiesu medicīniskās ekspertīzes datus. Izmeklēšanas mērķis ir identificēt personas, kas varētu būt iesaistītas šajā noziegumā, garantēt sabiedrisko drošību. Pašlaik izmeklēšana norit normāli, taču darāmā vēl ir daudz,» sarunā ar Sky News sacījis Pretterorisma pārvaldes vadītājs Stjuarts Osborns. Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja pavēstījusi, ka izmeklēšanai tiek piesaistīti aizvien jauni speciālisti un pašlaik ar to nodarbojas ap 500 cilvēku. Tomēr no deviņiem līdz šim aizturētajiem cilvēkiem seši jau ir atbrīvoti. BBC norāda, ka pret trijiem no viņiem policijai acīmredzot nekādu pretenziju nav, taču pārējie trīs atbrīvoti pret drošības naudu, kas varētu liecināt par to, ka, pēc izmeklētāju domām, viņiem ir kāda saistība ar notikušo noziegumu. 28 gadus vecais M. Adeboladžo un 22 gadus vecais M. Adebovale, kuri L. Rigbiju noslepkavoja, izmantojot mačeti un gaļas cērtamo nazi, bet pēc tam tika ievainoti, mēģinot izrādīt pretestību policijai, joprojām atrodas slimnīcā, un viņiem apsūdzības pagaidām nav izvirzītas.
Tikmēr britu mediji, pētot M. Adeboladžo biogrāfiju, noskaidrojuši, ka viņa vārds un radikālie uzskati noteikti bija zināmi varas iestādēm. 2010. gadā šis cilvēks kopā ar vēl pieciem domubiedriem tika aizturēts Kenijā pa ceļam uz Somāliju, kur vēlējās pievienoties radikālo islāmistu grupējumam Al Shabab. Pret viņu tika uzsākts tiesas process, bet, kad noskaidrojās, ka M. Adeboladžo ir Lielbritānijas pilsonis, Kenijas varas iestādes nolēma lietu pārtraukt un deportēja viņu uz Lielbritāniju – tā šajā valstī ļoti bieži rīkojas, kad tiek aizturēti ārvalstu kaujinieki, norāda Reuters. Lielbritānijas ārlietu ministrija svētdien samērā negribīgi atzinusi, ka 2010. gadā patiešām sniegusi palīdzību «kādam britu pilsonim Kenijā», un tagad tiek uzdots jautājums – kādēļ varas iestādes pēc atgriešanās nav viņu pietiekami labi novērojušas, kādēļ MI5 uzskatījusi, ka viņš nerada nopietnus draudus valsts drošībai? AP atgādina, ka tajā pašā 2010. gadā toreizējais MI5 vadītājs Džonatans Īvanss paudis bažas par to, ka liels skaits britu pilsoņu apgūst kaujas mākslu Al Shabab nometnēs. «Es bažījos par to, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tie, kuri cīnījās Al Shabab rindās, atgriezīsies un veicinās terorismu mūsu pašu ielās,» viņš teicis.
Amatpersonas tā arī nav sniegušas atbildi uz kāda M. Adeboladžo drauga apgalvojumiem, ka pirms pusgada MI5 mēģinājusi savervēt šo cilvēku – ja vien par atbildi nav uzskatāma šā drauga aizturēšana pāris minūtes pēc intervijas sniegšanas. T. Meja sarunā ar BBC vervēšanas mēģinājumu komentējusi ļoti izvairīgi, stāstot par to, ka izlūkdienesta uzdevums ir vākt informāciju un tas tiek darīts, izmantojot visdažādākās metodes, «arī laiku pa laikam uzrunājot cilvēkus».
Reuters, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, uzsver, ka noskaidrot M. Adeboladžo radikālos uzskatus nav bijis grūti – viņš regulāri ielās sprediķojis par islāma vērtībām un izplatījis literatūru, kas balansē uz reliģiskā naida kurināšanas robežas. Tāpat nav nekāds lielais noslēpums, ka M. Adeboladžo bijis saistīts ar islāmistu grupējumu Al Muhajiroun, kas kopš 2010. gada oficiāli ir aizliegts, taču turpinājis darboties pagrīdē. AP atgādina, ka dažu gadu laikā aizturēti vismaz 20 šā grupējuma locekļu, kuri plānojuši uzbrukumus un terora aktus. Tāpēc ir liels jautājums, vai MI5, kuras darbinieku skaits kopš 2001. gada 11. septembra terora aktiem pieaudzis no 1800 līdz 4000 cilvēkiem, ir paveikusi visu iespējamo, lai novērstu uzbrukumu L. Rigbijam. Bijušais Slepenā izlūkdienesta (SIS jeb MI6) pretterorisma nodaļas vadītājs Ričards Barets sarunā ar BBC gan uzsvēris, ka nav iespējams izsekot visus radikālo uzskatu paudējus un tikai maza viņu daļa no vārdiem pāriet pie darbiem, ķeroties pie ekstrēmas vardarbības.
Lielbritānijas premjera birojs jau pavēstījis, ka tiks veidota jauna pretterorisma apakšvienība, kuras uzdevums būs novērot musulmaņu reliģiskā naida sludinātājus, kuri izvērsuši darbību ne tikai mošejās, bet arī skolās, universitātēs, cietumos, vēsta Sky News. Tomēr tas nebūs vienkāršs uzdevums – pēc 2005. gada sprādzieniem Londonas transporta sistēmā, kas prasīja 52 cilvēku dzīvības, arī toreizējais premjers Tonijs Blērs mēģināja cīnīties pret džihāda sludinātājiem, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka šī pretterorisma stratēģija ir grūti savienojama ar uzskatu un vārda brīvību, atgādina Reuters.