Rēzeknes novada pašvaldība īstenos projektu "Kaunatas apvienības pārvaldes ēkas Kaunatā energoefektivitātes uzlabošana", kura izmaksas ir 492 472 eiro, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Rīgā ēku siltināšanu visvairāk kavē iedzīvotāju nespēja vienoties par dalību siltināšanas programmā, pirmdien konferencē "Rīga - energoefektīva" sacīja SIA "Ekodoma" energoauditors Kristaps Kašs.
Noslēdzies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums "MadCity 2023": visu pušu sadarbība un iesaiste ir būtiska mikrorajonu atdzīvināšanā, valstī nepieciešama apjomīga programma ēku renovācijai, vēsta pasākuma organizatori.
Tagad daudzi privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpašnieki ir ieinteresēti veikt ne tikai kārtējos remontdarbus, bet arī samazināt ēkas siltumzudumus, tādējādi ietaupot lielos tēriņus par apkuri. Tomēr, lai plānotais ietaupījums būtu jūtams un ievērojami tiktu uzlabots komforts dzīvojamajās telpās, siltināšanas procesam ir jānotiek pārdomāti un mērķtiecīgi.
Latvijā ir nepieciešams aktīvi īstenot dzīvojamo ēku energoefektivitātes programmas, tikšanās laikā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidentu Sumu Čakrabarti atzina Ministru prezidents Māris Kučiniskis (ZZS).
Ekonomikas ministrija vairākās Latvijas novadu pašvaldībās ir rīkojusi seminārus par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanu un pieejamo valsts atbalstu. Rīt informatīvais seminārs notiek Olainē, bet 6. aprīlī – Rīgā, kur ir ļoti maz renovētu ēku, ja salīdzina ar to kopējo skaitu pilsētā.
Lai varētu atjaunot, tajā skaitā siltināt, padomju gados uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas, ir nodibināts finanšu piesaistes fonds LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility), kura pārstāvji preses konferencē klāstīja, ka darbības sākumā plānots piesaistīt investīcijas 20 miljonu eiro apmērā un par šo naudu pirmajos trīs gados atjaunot 80 ēkas Latvijā.
Šodien, 6.janvārī valdības darba grupa par ES fondu jautājumiem vienojās par risinājumiem, lai ES fondu aktivitātē daudzdzīvokļu māju siltināšanai varētu iesaistīties arī fizisku personu apvienības. Finansējuma saņēmējs varēs izmantot darījuma kontu kredītiestādē avansa maksājumu saņemšanai.
Lai pēc iespējas plašāk sabiedrību informētu par ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” sniegtajām iespējām un ieguvumiem, Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no š.g. 17. – 19.martam piedalīsies izstādē „Māja I”.
Ēku siltināšanai vēl trīs gadus būs pieejams 30 miljonu latu liels Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, ekonomikas ministrs Artis Kampars atgādināja diskusijā ar māju renovācijas īstenotājiem.
Pateicoties valstī īstenotajai ēku siltināšanas programmai, būvmateriālu tirgotāji uzsver, ka par aptuveni trešdaļu ir pieauguši pieauguši ēku siltināšanas materiālu realizētie apjomi. Tā pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu programmas un valsts atbalstam, piemēram, skolu, bērnudārzu, kultūras namu un citu sabiedrisko ēku siltināšanai.
Ēku apsaimniekošana nav no izdevīgākajiem uzņēmējdarbības veidiem, īpaši situācijā, kad iedzīvotāju maksātspēja krītas un cilvēki nespēj norēķināties pat par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc par ēkas būtiskiem uzlabojumiem vispār pat nedomā. Vairāk par namu apsaimniekošanu Jūrmalā stāsta SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Egmonts Krūmiņš.