PADOMI, lai ēkas sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­si būtu efektīvi

© F64

Ta­gad dau­dzi pri­vāt­mā­ju un daudz­dzī­vok­ļu mā­ju īpaš­nie­ki ir ie­in­te­re­sē­ti veikt ne ti­kai kār­tē­jos re­mont­dar­bus, bet arī sa­ma­zi­nāt ēkas sil­tum­zu­du­mus, tā­dē­jā­di ie­tau­pot lie­los tē­ri­ņus par ap­ku­ri. To­mēr, lai plā­no­tais ie­tau­pī­jums bū­tu jū­tams un ie­vē­ro­ja­mi tik­tu uz­la­bots kom­forts dzī­vo­ja­ma­jās tel­pās, sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sam ir jā­no­tiek pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi.

Ap­tau­jā­tie sil­ti­nā­ša­nas dar­bu spe­ci­ālis­ti uz­sver, ka uz­ma­nī­giem jā­būt at­tie­cī­bā pret ne­zi­nā­mas iz­cel­smes sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­āliem. Do­mā­jot ti­kai par eko­no­mis­ku ce­nu, ne­pie­vēr­šot va­ja­dzī­go uz­ma­nī­bu kva­li­tā­tes jau­tā­ju­miem, var sa­gai­dīt vil­ša­nās, jo so­lī­tos ener­go­efek­ti­vi­tā­tes rā­dī­tā­jus var ne­sa­sniegt. Tā­pēc kon­krē­ta­jai būv­kon­struk­ci­jai pie­mē­ro­tā­ko sil­ti­nā­ša­nas vei­du un ma­te­ri­ālus vis­la­bāk var ie­teikt pie­re­dzē­jis spe­ci­ālists.

Viss sā­kas ar iz­prat­ni

Vis­la­bāk, ja ir iz­prat­ne par to, ka, uz­la­bo­jot ēkas sil­tum­no­tu­rī­bu un ener­go­efek­ti­vi­tā­ti, ie­gu­vums būs ne ti­kai mā­jas ie­mīt­nie­kiem, bet arī glo­bā­lā mē­ro­gā - tiks tau­pī­ti ener­go­re­sur­si, kas diem­žēl iz­sīkst, gan arī sa­ma­zi­nā­sies CO2 iz­me­šu dau­dzums at­mo­sfē­rā.

Ja cil­vē­ki ap­zi­nās sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sa no­zī­mī­gu­mu, vi­ņi jūt ne­pie­cie­ša­mī­bu mai­nīt to sa­vā dzī­ves­vie­tā, tad arī pret ener­go­efek­ti­vi­tā­tes pa­sā­ku­miem vis­bie­žāk iz­tu­ras pār­do­mā­ti un mo­ti­vē­ti. No at­tiek­smes pret sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­su iz­riet gan ri­si­nā­ju­mu iz­vē­le, gan re­zul­tāts, kas var būt gan veik­smīgs, gan arī kļū­dains, at­zīst spe­ci­ālis­ti. Ja iz­vē­lē­ta kon­struk­ci­jai ne­pie­mē­ro­ta sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­ma un sil­ti­nā­ša­nas pro­cess nav bi­jis veik­smīgs, ne­tiek sa­snieg­ti vē­la­mie ener­go­efek­ti­vi­tā­tes rā­dī­tā­ji. Vis­la­bāk ir mek­lēt tā­dus ri­si­nā­ju­mus, kas pie­dā­vā uz­la­bot ener­go­efek­ti­vi­tā­ti vis­maz par 50 pro­cen­tiem un vai­rāk. Pē­dē­jo ga­du lai­kā arī Lat­vi­jā ir pa­lie­li­nā­ju­sies in­te­re­se par ēkām ar ze­mu ener­go­pa­tē­ri­ņu, kas ir jau tu­vu pa­sī­vo mā­ju stan­dar­tam.

Pro­fe­si­onā­ļu kon­sul­tā­ci­ja

Pro­tams, ka no­zī­mī­ga ir at­bil­sto­ši kon­struk­ci­jai iz­vē­lē­ta sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­ma, kā arī pro­fe­si­onā­li un kva­li­ta­tī­vi veik­ta tās mon­tā­ža. Ne­va­ja­dzē­tu pa­ļau­ties ti­kai uz pa­šu uz­krā­ta­jām zi­nā­ša­nām, bet lai­kus kon­sul­tē­ties ar spe­ci­ālis­tiem, kas pa­lī­dzēs bū­vēt efek­tī­vāk, kā arī iz­vē­lē­ties eko­no­mis­kā­ko ri­si­nā­ju­mu.

Sa­dar­bī­ba ar zi­no­šu spe­ci­ālis­tu no­dro­ši­na va­ja­dzī­go re­zul­tā­tu, sa­vu­kārt ap­šau­bā­mas kva­li­tā­tes ma­te­ri­ālu un ne­at­bil­sto­ša sil­ti­nā­ša­nas dar­bu vei­cē­ja iz­vē­le var ra­dīt vil­ša­nos un ne­va­ja­dzī­gus tē­ri­ņus. Labs pa­doms lie­ti no­de­rēs, iz­vē­lo­ties kon­krē­ta­jam ob­jek­tam la­bā­ko sil­ti­nā­ša­nas sis­tē­mu, arī at­bil­sto­šā­kos ma­te­ri­ālus.

Pie­re­dzē­ju­ši pro­fe­si­onā­ļi vis­la­bāk zi­na ES pra­sī­bas (ETAG nor­mas) un Lat­vi­jas būv­nor­ma­tī­vus, kā arī var sniegt in­for­mā­ci­ju par ma­te­ri­ālu iz­vē­li - pie­mē­ram, kā­das grun­tis, līm­ja­vas vai de­ko­ra­tī­vie ap­me­tu­mi būs vis­pie­mē­ro­tā­kie un kā­da ir būv­nie­cī­bas ma­te­ri­ālu sav­star­pē­jā sa­de­rī­ba.

Pa­tē­rē­tā­ji kļūst pra­sī­gā­ki un in­te­re­sē­jas par ri­si­nā­ju­miem, kas var no­dro­ši­nāt kva­li­ta­tī­vā­ku re­zul­tā­tu. Ra­žo­tā­ji ar lie­lu pie­re­dzi pie­dā­vā gan ilg­tspē­jī­gus ma­te­ri­ālus, gan tā­dus, kas ir cil­vē­kam un vi­dei drau­dzī­gi.

Kļū­das, no ku­rām var iz­vai­rī­ties

Fa­sā­de ir kat­ras ēkas re­dza­mā da­ļa, kas ra­da pir­mo ie­spai­du. Bū­tis­ki, lai ēkas vi­zu­ālais tēls ir kva­li­ta­tīvs un or­ga­nis­ki ie­kļau­jas ko­pē­jā ar­hi­tek­to­nis­ka­jā aina­vā. Kva­li­ta­tī­vi ma­te­ri­āli no­dro­ši­na ēku ap­da­res daudz­vei­dī­bu, prak­tis­ko un vi­zu­ālo kva­li­tā­ti, kā arī eko­lo­ģis­ku­mu. Ir jā­sa­prot, ka kat­ram sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālam ir sa­vas priekš­ro­cī­bas un arī trū­ku­mi un ka at­šķi­ras arī to ie­strā­dā­ša­na kon­struk­ci­jās.

Glī­ta fa­sā­de vēs­ta par to, ka ēka ir pro­fe­si­onā­li bū­vē­ta un sniedz tās ie­mīt­nie­kiem kom­for­tu. To­mēr ne­re­ti var pa­ma­nīt, ka ne­il­gi pēc fa­sā­des sil­ti­nā­ša­nas uz tās pa­rā­dās plai­sas un krā­sa sāk lo­bī­ties. Tās ir ti­kai se­kas un pie­rā­dī­jums tam, ka sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sā ir pie­ļau­tas vai­rā­kas kļū­das, pie­mē­ram, nav pa­rei­zi veik­ta tvai­ka izo­lā­ci­ja, sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālu, ar­mē­jo­ša sie­ta ie­strā­de, kā arī iz­vē­lēts ne­kva­li­ta­tīvs siets. Vie­na no lie­lā­ka­jām kļū­dām ir arī ma­te­ri­ālu eko­no­mi­ja, pie­mē­ram, līm­ja­vai ir ne­at­bil­sto­ša kon­sis­ten­ce, tā var būt uz­klā­ta ne­pie­tie­ka­mā bie­zu­mā, Jā­at­ce­ras, ka līm­ja­vas un de­ko­ra­tī­vā ap­me­tu­ma bie­zu­mam ir jā­būt ne­vis no trīs līdz čet­riem mi­li­met­riem, bet no pie­ciem līdz sep­ti­ņiem mi­li­met­riem. Bie­ži vien ne­pro­fe­si­onā­ļi strā­dā ar ne­at­bil­sto­šiem in­stru­men­tiem, ne­tiek no­vēr­tē­ta virs­mas kva­li­tā­te un pār­bau­dīts, vai virs­ma ir pie­tie­ka­mi lī­dze­na un sa­ga­ta­vo­ta. Ja virs­mas kva­li­tā­te nav at­bil­sto­ša, ro­das pro­blē­mas ar sil­tum­izo­lā­ci­jas ma­te­ri­ālu stip­ri­nā­ša­nu un tiek pie­ļau­tas teh­nis­kas kļū­das, arī sil­tum­izo­lā­ci­jas stip­ri­nā­ša­nā ar dī­be­ļiem. Ma­te­ri­ālu pie­nā­cī­gi ne­no­stip­ri­na ar va­ja­dzī­go dī­be­ļu skai­tu, īpa­ši ta­jās ēkas fa­sā­des vie­tās, kas ir tie­ši pa­kļau­ta vē­ju pa­stip­ri­nā­tai ie­dar­bī­bai.

Ie­spē­jams sil­ti­nāt no iekš­pu­ses

Ēkās, kur nav ie­spē­ja­ma fa­sā­žu sil­ti­nā­ša­na, ie­spē­jams veikt iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­nu. Mūs­die­nī­gās sis­tē­mas ir efek­tī­vas, jo ra­da ap­mē­ram 50 pro­cen­tu ie­tau­pī­ju­mu par ap­ku­res iz­de­vu­miem, kā arī ir pie­tie­ka­mi plā­nas, tā­dē­jā­di ne­tiek zau­dē­ta ie­vē­ro­ja­ma tel­pas pla­tī­ba. Spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka uz­ma­nī­bu pie­vērst tam, ka sie­nu sil­ti­nā­ša­na ir īpa­ši ak­tu­āla tad, ja mai­na lo­gus. Tas ir sva­rī­gi, jo bie­ži vien kva­li­ta­tī­vus lo­gus ie­bū­vē ve­cā un sa­dru­pu­šā sie­nā. Tad ie­tei­cams sil­ti­nāt sie­nu no iekš­pu­ses, kas ie­vē­ro­ja­mi uz­la­bos ko­pē­jo sil­tum­izo­lā­ci­ju. Ta­gad ra­žo­tā­ji pie­dā­vā spe­ci­ālus ri­si­nā­ju­mus šā­du sie­nu sil­tum­izo­lā­ci­jai, kas vien­lai­kus no­vērš arī pe­lē­ju­ma vei­do­ša­nos.

Ja veik­ta pa­rei­za iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­na, tiek ra­dī­ta ne ti­kai kom­for­tab­la vi­de mā­jas ie­mīt­nie­kiem, bet arī pa­pil­du ska­ņas izo­lā­ci­ja, kas mūs­die­nās ir īpa­ši ak­tu­āla, jo daudz­viet jaun­ajos pro­jek­tos ne­ti­ka pār­bau­dī­ta ska­ņas izo­lā­ci­ja. Dzī­vok­ļu īpaš­nie­ki ta­gad mek­lē teh­nis­kus ri­si­nā­ju­mus, kā no­dro­ši­nāt va­ja­dzī­go ska­ņas izo­lā­ci­ju. Viens no kva­li­ta­tī­viem ri­si­nā­ju­miem - iekš­tel­pu sil­ti­nā­ša­na, iz­man­to­jot pār­bau­dī­tus un dro­šus ma­te­ri­ālus.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais