Rīgā ēku siltināšanu visvairāk kavē iedzīvotāju nespēja vienoties par dalību siltināšanas programmā, pirmdien konferencē "Rīga - energoefektīva" sacīja SIA "Ekodoma" energoauditors Kristaps Kašs.
Lai noskaidrotu, kā enerģētiskā nabadzība ietekmē rīdzinieku dzīvi, no šā gada jūnija līdz septembrim tika veikta rīdzinieku aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 900 respondentu. Kašs stāstīja, ka saskaņā ar aptaujas datiem 10,3% respondentu atbildēja, ka ir piedalījušies kādā no ēkas atjaunošanas programmām, bet 78,4% atbildēja, ka to nav darījuši.
Kā svarīgāko iemeslu, kādēļ ēka nav piedalījusies ēkas atjaunošanas programmā, respondenti 30,5% gadījumos minējuši to, ka dzīvokļu īpašnieki nav varējuši vienoties par dalību programmā. Kā citi aktuāli iemesli iezīmējušās bailes no birokrātijas (11,7%), nespēja atļauties kredīta maksājumus (11,2%) un pasivitāte (8,1%).
Vienlaikus aptaujātie atzīst, ka viņu izmantotās ēkas nav energoefektīvas. Aptuveni 41,8% aptaujāto apgalvojuši, ka ziemā nespēj uzturēt savas mājas pietiekami siltas, savukārt mājsaimniecībās, kuru ikmēneša ienākumi ir mazāki par aptuveni 900 eiro, šādu atbildi snieguši ap 49% respondentu.
Aptuveni piektā daļa jeb 21,6% ziņo par veselības problēmām, kas saistītas ar nepietiekamu apkuri un/vai augstu mitruma līmenī mājā. Savukārt mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem (mazāk par 900 eiro) ar to saskaras 33,3%. Tāpat aptuveni piektā daļa jeb 22% mājsaimniecību ziemā ziņo par kondensātu uz logiem un sienām.
Lai varētu samaksāt par enerģijas patēriņu pēdējo 12 mēnešu laikā, aptuveni 42% mājsaimniecību ir ierobežojušas elektroenerģijas izmantošanu, aptuveni piektā daļa ierobežojusi apkures izmantošanu un aptuveni 39% - karstā ūdens izmantošanu. Savukārt viena trešdaļa aptaujāti norādījuši, ka esot samazinājuši pārtikas tēriņus.
Kašs atzina, ka par spīti šādām atbildēm daudziem respondentiem ēku siltināšana nav starp prioritātēm. Lai risinātu siltināšanas problēmas, speciālists uzskata, ka būtu nepieciešama atbalsta mehānismu diferenciācija, dažādām iedzīvotāju grupām sniedzot dažādu atbalstu. "Piemēram, Spānijā šis atbalsta līmenis var būt no 40% līdz pat 100% dažādām iedzīvotāju grupām," sacīja Kašs.
Enerģētiskā nabadzība ir mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājokļi atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumu, norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos.
Latvijas mērķis līdz 2030.gadam ir nodrošināt to, lai enerģētiskās nabadzības līmenis Latvijā ir mazāks nekā 7,5% no sabiedrības.
