Sola milzu naudu siltināšanai
Lai varētu atjaunot, tajā skaitā siltināt, padomju gados uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas, ir nodibināts finanšu piesaistes fonds LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility), kura pārstāvji preses konferencē klāstīja, ka darbības sākumā plānots piesaistīt investīcijas 20 miljonu eiro apmērā un par šo naudu pirmajos trīs gados atjaunot 80 ēkas Latvijā.
Iedzīvotāji iegūšot drošas un veselībai nekaitīgas ēkas, atjaunošanas darbus varēšot vērot tiešsaistē un tikšot nodrošināts projekta caurspīdīgums. Pēc veiksmīga pilotprojekta īstenošanas tas tiks turpināts jau ar lielāku finansējumu. Pagaidām tie ir solījumi un idejas, kam atbalstu izteicis viens no potenciālajiem investoriem – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Precīzāka informācija par ERAB iespējamo līdzfinansējumu būs zināma drīzumā.
Latvijā ēku atjaunošana līdz šim finansēta galvenokārt par Eiropas fondu līdzekļiem, bet tie būs pieejami ierobežotā termiņā – līdz 2020. gadam. Divus gadus Eiropas nauda ēku siltināšanā dažādu iemeslu dēļ nemaz nav izmantota un arī iedzīvotāji ir bijuši kūtri. Latvijā no 38 000 daudzdzīvokļu ēku tikai nepilnas 800 nosiltinātas par ES naudu. Rīgā siltināts pavisam maz daudzdzīvokļu namu – tikai 0,4 procenti no visa dzīvojamā fonda. Rīgas pašvaldība iedzīvotājus gan vilina ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi – uz 90 procentu atlaidi var pretendēt daudzdzīvokļu ēkas, kurām veikta visu fasāžu siltināšana un kurās attiecīgie būvdarbi izdarīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks informē, ka šogad sadarbojas ar aptuveni 20 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku pārstāvjiem, kuri izrādījuši interesi piedalīties kompleksā dzīvojamo māju atjaunošanas programmā, veicot gan ēku siltināšanu, gan renovāciju. Šogad plānots uzsākt renovāciju sešās mājās, tajās kopējās energoefektivitātes pasākumu izmaksas varētu būt 2,53 miljoni eiro. Tomēr siltināšanas tempi kopumā ir niecīgi, un šķiet neticami, ka īsā laikā, cik nu tā vairs atlicis līdz jaunā ES fondu apguves termiņa beigām, Latvijā būs iespējams renovēt ap 1700 daudzdzīvokļu ēku.
Inženierzinātņu doktore un bijusī Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna šādu iespēju atjaunot dzīvojamo fondu uzskata par vērtīgu. «Tas ir privāts atbalsta finanšu mehānisms, kas darbosies, kamēr vajadzīga renovācija. Cilvēkiem tiks piedāvāta stabila un pieņemama likme. Es uzskatu – tas ir svētīgi, ka viņi ienāk Latvijā, jo renovācijai jānotiek no dažādiem finanšu avotiem,» viņa skaidro. Piespiedu siltināšana gan nenotiks, fonds piedāvās pakalpojumu, un mājas iedzīvotāji pieņems lēmumu, vai viņi to vēlas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā jau darbojas rotācijas fonds, kas veidots no ES līdzekļiem. Iedzīvotāju ieguvums ir iespēja vienkāršāk saņemt siltināšanai vajadzīgo finansējumu, vispirms neuzkrājot daļu finansējuma no saviem līdzekļiem. Šāds fonds ir vēl viena no finansēšanas iespējām, lai atjaunotu daudzdzīvokļu ēkas. Pašlaik tiek solīts, ka par LABEEF
līdzekļiem siltinātās ēkās garantija veiktajiem darbiem būs visu līguma termiņu. Tas savukārt būs atkarīgs no iedzīvotāju maksātspējas, un, visticamāk, līguma termiņš varētu būt 15–25 gadi. Ieguvums būs aptuveni 50 procentu no līdzšinējām siltuma izmaksām, kā arī iedzīvotāji neuzņemas kredītsaistības un maksā rēķinus par siltumu līdzšinējā apmērā, bet ietaupītā nauda tiek izlietota investīciju atmaksāšanai.
UZZIŅAI
• Aptuveni 70 procentu Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti no 1945. līdz 1992. gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš – vidēji 60 gadu.
• Padomju laikā celto ēku renovācijai Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro.