Noslēdzies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums "MadCity 2023": visu pušu sadarbība un iesaiste ir būtiska mikrorajonu atdzīvināšanā, valstī nepieciešama apjomīga programma ēku renovācijai, vēsta pasākuma organizatori.
2023.gada 2.novembrī jau septīto reizi Rīgā norisinājās starptautiskais pilsētplānošanas pasākums "MadCity 2023", kurā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku un kurā arhitekti, publiskās pārvaldes un pilsētplānošanas jomas eksperti no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Beļģijas, Polijas un Japānas, mikrorajonu iedzīvotāji un citi interesenti pievērsās vienam no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem pilsētplānošanas izaicinājumiem - padomju mikrorajonu atdzīvināšanai un cilvēciskošanai.
Problēmas, kas skar tradicionālos mikrorajonus, ir daudz un dažādas: nolietojies dzīvojamais fonds, publiskās ārtelpas kvalitāte neatbilst mūsdienu pilsētplānošanas principiem, mikrorajonu pilsētvide neveicina iedzīvotāju sadarbību un saliedēšanos utt. Mikrorajonos joprojām dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, un tieši tāpēc ir jārod jauni un nestandarta risinājumi, lai tos padarītu par labāku un pilsētas mērogā integrētāku vietu dzīvei.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, pirms "MadCity 2023" pasākuma neformālā gaistonē tikās ar interesentiem Āgenskalna priedēs, lai kopīgi izrunātu šī mikrorajona un citām Rīgas apkaimēm problemātiskos jautājumus, apmainītos ar idejām un viedokļiem. Sarunu gaitā V. Ķirsis atzīmēja, ka mikrorajonu dzīves kvalitātes uzlabošana ir viena no Rīgas domes prioritātēm.
Pasākuma laikā akcentēja vienu no mikrorajonu būtiskākajām problēmām - ēku slikto tehnisko stāvokli. Eksperti uzstājoties atzina, ka tā ir ilūzija, ka valsts sniegtais finansējums ēku atjaunošanai Latvijā ir pietiekošs. Tādēļ, lai efektivizētu un paātrinātu ēku renovācijas procesu, kad 14 gadu laikā Latvijā atjaunoti vien 8% jeb ap 2000 daudzdzīvokļu ēku, valstī ne tikai būtu jāveido visām iesaistītajām pusēm izprotamas un praktiski realizējamas programmas, bet arī valstij būtu jāizveido apjomīgs ēku atjaunošanas fonds. Turklāt ēku tehniskais stāvoklis pieprasa ne tikai namu siltināšanu un fasāžu "uzfrišināšanu": daudzām ēkām nepieciešama pilnīga atjaunošana, turklāt tas jāveic kompleksi, ietverot arī apkārtējās vides labiekārošanu, kā to, piemēram, dara kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.
"MadCity 2023" pasākumā akcentēja sadarbības nozīmi pilsētvides un dzīvesvietas attīstībā, un gan eksperti, gan dalībnieki bija vienisprātis: cilvēku sadarbība ir būtiskākais, lai apkaimēs realizētu pārmaiņas. Daudzas no problēmām, kuras akcentē mikrorajonos dzīvojošie - no labiekārtotas apkārtnes līdz pat ceļu stāvoklim un ēku renovācijai - varēs atrisināt tikai kopējiem spēkiem, komunicējot un sadarbojoties daudzdzīvokļu māju kaimiņiem. Tādēļ jāizceļ un dažādos veidos jāatbalsta tie aktīvie cilvēki, kuri ap sevi spēj pulcēt pārējos iedzīvotājus un veidot kopienas, kas aktīvi iesaistās pārmaiņu virzībā, ar labiem piemēriem mudinot iedzīvotājiem būt aktīvākiem (līdz šim 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav nekādas sadarbības ar kaimiņiem ēkā vai apkārtnē, kurā dzīvo, liecina oktobrī KANTAR veiktā aptauja).
Pasākuma laikā tika uzklausīt labākie pieredzes stāsti un cilvēki, kas virzījuši pārmaiņas un devuši pienesumu sava mikrorajona attīstībā. "Gada Darītāja" godā tika iecelta Beatrise Berkolte, par 9-stāvu mājas (144 dzīvokļi) iedzīvotāju apvienošanu kopīgai rīcība. Viņa balvā ieguva arī pasākuma ģenerālsponsora "DEPO" dāvanu karti 100 eiro vērtībā.
"MadCity 2023" nobeigumā notika zibenshakatons jeb konkurss "Āgenskalna priedes - ko un kā?", kura laikā desmit starptautiskas komandas veidoja un prezentēja savu redzējumu - risinājumus Āgenskalna Priežu un Dzirciema mikrorajonu revitalizācijai un turpmākai attīstībai, kā arī iedzīvotāju sadarbībai.
