Pateicoties valstī īstenotajai ēku siltināšanas programmai, būvmateriālu tirgotāji uzsver, ka par aptuveni trešdaļu ir pieauguši pieauguši ēku siltināšanas materiālu realizētie apjomi. Tā pamatā ir Eiropas Savienības struktūrfondu programmas un valsts atbalstam, piemēram, skolu, bērnudārzu, kultūras namu un citu sabiedrisko ēku siltināšanai.
2010. gada pirmajos desmit mēnešos dažādiem projektiem pārdots par 30 procentiem vairāk celtniecības materiālu ēku siltināšanai nekā pērn šajā laikā. Visvairāk tirgota siltumizolācijas vate fasādēm un jumtiem.
Pērn bija ievērojams ēku siltināmo materiālu patēriņa kritums, bet šogad atsākās aktīva siltināšana, līdz ar to tas atspoguļojas arī K-Rauta tirdzniecības rādītājos. Patēriņu stimulēja gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), gan valsts līdzfinansējums – ēku renovācijas atbalsta programmām “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” un “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.
Siltumizolācijas vates pieprasījumu veicinājuši sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas iepirkuma noteikumi, kuros tā norādīta kā izmantojamais siltināšanas materiāls. Ievērojami auguši arī siltināšanai nepieciešamā apmetuma, līmjavas, stiklšķiedras sieta u.c. materiālu tirdzniecības apjomi. K-Rauta ir viens no lielākajiem celtniecības materiālu piegādātājiem Latvijā, sadarbības partneru ēku siltināšanas, renovācijas objektos galvenokārt izmantota siltumizolācijas vate fasādēm un jumtiem - 80 procentu, bet tikai 20 procenti putupolistirols (pamatu, pagrabu, cokola siltināšanai).
“K-Rauta šogad galvenokārt pārdevusi materiālus tieši sabiedrisko ēku siltināšanai”, stāsta K-Rauta biznesa klientu nodaļas vadītājs Dzintars Balodis. Viņš uzsver, ka vērienīgākās materiālu piegādes veiktas Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” siltināšanas un renovācijas darbiem. Šī projekta kopējās izmaksas pārsniedz piecus miljonus latu. Savukārt Rīgas sanatorijas internātskolas rekonstrukcijas izmaksas ir 290 000 latu, ko arī ar materiāliem apgādā K-Rauta. Abos šajos apjomīgajos projektos aptuveni 10 procentu līdzekļu atvēlēti tieši siltināšanai.
Tā ielākie apkalpotie objekti ir Varakļānu bērnudārzs un kultūras nams, Varakļānu novada Murmastienas pamatskola, Balvu novada Tilžas internātskola, Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš”, Madonas pirmsskolas izglītības iestāde “Priedīte”, Aizkraukles arodvidusskola, Siguldas 2. vidusskola, Siguldas 3. pamatskola, Liepājas 6. vidusskola, Liepājas 3. vidusskola, trīs vispārizglītojošās mācību iestādes Smiltenes novadā, Jelgavas novada Garozas bērnudārzs, Meņgeles pamatskola, Kalvenes kultūras nams, Dobeles novada Bērzupes internāta pamatskola, Gardenes pamatskola u.c. Tāpat siltināmie materiāli piegādāti arī vairākām daudzdzīvokļu mājām Aizputē, Grobiņā, Ludzā.
Pēc K-Rauta biznesa klientu nodaļas vadītāja Dzintara Baloža vērojumiem siltināšanas darbi atsevišķos sabiedriskajos objektos šogad kavējušies neskaidrību iepirkumu konkursos dēļ. Līdz ar to daudzviet pašvaldībās vēl siltina un renovē dažādus objektus, un pagaidām ir labvēlīgi laika apstākļi. Darbi varētu turpināties pat ziemā, jo tehnoloģiski ir iespējams, piemēram, sildīt siltināmo fasādi. Ēku siltināšanas darbu aktivitāte atsāksies atkal pavasarī. Pēc Dzintara Baloža prognozēm tad gan darbus vēl vairāk varētu kavēt zinoša darbaspēka trūkums, ko būvnieki izjuta jau šajā sezonā.
Savukārt ēku īpašnieki apzinās pašreizējo būvniecības izmaksu izdevīgumu, tādēļ pieaudzis ne tikai siltināšanas un rekonstrukcijas darbu apjoms, bet būvniecība kopumā. Pēc veikalnieku prognozēm drīzumā sadārdzināsies ne tikai būvmateriālu, bet arī būvdarbu cenas, jo līdzšinējais cenu dempings visās ar būvniecību saistītajās jomās savas iespējas ir izsmēlis.
Turklāt Eiropā daudzas valstis pamazām piedzīvo ekonomisko izaugsmi, līdz ar to nav izdevīgi Latvijai piegādāt gatavos būvmateriālus lētāk nekā citviet, līdzīgi ir ar Latvijas būvmateriālu ražotājiem piegādājamajām izejvielām. Tik zemas būvmateriālu cenas tuvākajos gados vairs nebūs sagaidāmas. Lielai daļai vietējā ražojuma būvmateriāliem, izejvielas tiek importētas no Eiropas, kur ir atsākusies tirgus izaugsme un pieaug izejvielu cenas. Tas izsauks cenu pieaugumus cenas daļai vietējo būvmateriālu ražotājiem.