Ēku apsaimniekošana nav no izdevīgākajiem uzņēmējdarbības veidiem, īpaši situācijā, kad iedzīvotāju maksātspēja krītas un cilvēki nespēj norēķināties pat par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc par ēkas būtiskiem uzlabojumiem vispār pat nedomā. Vairāk par namu apsaimniekošanu Jūrmalā stāsta SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Egmonts Krūmiņš.
– Kā jūs varētu raksturot šā brīža situāciju namu apsaimniekošanas jomā?
– Strādājam atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī un iedzīvotāju maksātspējai. Sastādot katrai mājai individuālu šā gada apsaimniekošanas tarifu, neplānojam lielus remontdarbus, bet gan iekļaujam tikai tos darbus, ko sedz mājas izveidotais uzkrājums vai kas absolūti nepieciešami mājas uzturēšanai kārtībā, īpaši avārijas situācijās, ko nosaka likums.
Uzkrājums arī tiek plānots, un tas tiešā veidā atkarīgs no iedzīvotāju maksājumiem. Diemžēl nav tādas mājas, kurā visi iedzīvotāji simtprocentīgi norēķinās par namu apsaimniekošanu. Tāpēc, piemēram, ja ir plānoti remontdarbi 10 tūkstošu latu apmērā, bet uzkrājums izveidots tikai 8 tūkstošu apmērā, tad darbus veiksim tikai reālās summas ietvaros.
– Kā ziema ietekmēja ēku tehnisko stāvokli?
– Lielās temperatūras svārstības un biezā sniega kārta, kas pārvērtās ledū un tad atkal atkusa, stipri sabojāja jumtus. Lai postījumi būtu mazāki, jumtus tīrījām, un tas pasargāja mūs no nopietnām avārijām. Protams, sniega tīrīšanai tika iztērēta daļa no mājas izveidotā uzkrājuma.
– Pagājušajā vasarā sākāt aktīvi strādāt, lai savestu kārtībā un noregulētu māju individuālos siltummezglus, kas dotu iespēju samazināt siltuma patēriņu un līdz ar to arī maksājumus. Vai process attaisnojās?
– Noteikti jā! Diemžēl cilvēkiem grūti novērtēt reālo ieguvumu, jo aukstā ziema prasīja savu daļu un siltuma patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu siltajām ziemām būtiski pieauga. Varu droši teikt – ja netiktu sakārtoti siltummezgli, tad par siltumu iedzīvotājiem nāktos maksāt vēl krietni vairāk.
– Cik aktīvi dzīvokļu īpašnieki iesaistās ēku siltināšanas programmās, ko līdzfinansē ES fondi?
– Esmu novērojis vienu tendenci – jo tuvāk Rīgai, jo mazāk iedzīvotāji novērtē iespējas, ko sniedz ES fondi. Mēs sistemātiski informējam iedzīvotājus par atvērtajām ES fondu programmām un aicinām viņus vienoties un nākt pie namu apsaimniekotāja, respektīvi, mums. Jūrmalas namsaimniekam ir gan tehniskais personāls, gan juridiskais pamatojums, lai varētu virzīt ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Mūsu uzdevums ir ēku apsaimniekošana tajos ietvaros, ko vēlas dzīvokļu īpašnieki. Ja viņi nevēlas domāt par savas mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un siltuma izmaksu samazinājumu, mēs viņiem nevaram neko uzspiest.
Zināms traucēklis procesu virzībai ir arī ekonomiskā situācija valstī – cilvēki nevēlas uzņemties papildu izmaksas, jo netiek galā ar esošajiem maksājumiem. Cenšamies viņiem skaidrot, ka siltuma tarifi pieaugs un ēku renovācija dod iespēju kompensēt siltuma izmaksas ar ēkas remonta papildu izmaksām. Kopējā maksājumu summa praktiski paliek nemainīga, otrkārt, būtiski uzlabojas ēkas tehniskais stāvoklis un ilgāku laika periodu nav jāplāno fasādes, logu, durvju, jumtu remontdarbi, kas noteikti prasīs naudu ja ne šogad, tad nākamgad.
– Vai Jūrmalas namsaimniekā ir speciālists, pie kā nākt un saņemt pilnvērtīgu informāciju par visiem jautājumiem, kas saistās ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu?
– Pirmkārt, es pats katru trešdienu gaidu iedzīvotājus ar priekšlikumiem un jautājumiem par jebkuru namu apsaimniekošanas jautājumu. Turklāt aprīlī sākās Vācijas Vides ministrijas un Latvijas Vides ministrijas sadarbības ietvaros organizēts tālākizglītības un apmaiņas projekts Ēku energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu koncepcija, projektēšana un realizēšana ar kvalificētu vietējo ēku renovācijas vadītāju palīdzību. Apmācības kursa ilgums ir 2 gadi ar mērķi sagatavot nepieciešamos ekspertus, sekmējot māju renovācijas procesu Latvijā. Tālākizglītības projekta pirmais posms notika Vācijā, Berlīnē. Projektā piedalījās 25 dalībnieki no Latvijas, tostarp arī Jūrmalas namsaimnieka Inženiertehniskās kontroles dienesta vadītāja Sarmīte Radziņa. Projekta dalībniekiem tika sniegts lekciju kurss Berlīnes Tehniskajā universitātē, un tie tika apmācīti vadīt un koordinēt savus ēku renovācijas projektus Latvijā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Līdz ar to mums ir pašiem savs daudzstāvu daudzdzīvokļu māju renovācijas procesa eksperts un piedāvājam saviem klientiem apsvērt iespēju renovēt savu dzīvojamo māju un jau nākamajos apkures sezonas periodos maksāt mazāk par apkuri, dzīvot komfortablā un sakārtotā mājā, kā arī taupīt Latvijai tik dārgos energoresursus. Mēs piedāvājam organizēt mājas īpašnieku kopsapulces un sniegt prezentāciju par ēku renovācijas iespējām un ERAF līdzfinansējumu mūsu pilsētā.
– Kas, jūsuprāt, ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijā ēku renovācija norit tik gausi?
– Pirmkārt, tas ir izpratnes trūkums, ka dzīvoklis ir daļa no kopīpašuma un līdz ar to dzīvokļa īpašnieks ir arī mājas līdzīpašnieks un visi ir atbildīgi par ēkas kopējo tehnisko stāvokli. Otrkārt, daudziem nav skaidrs, no kā sastāv apsaimniekošanas maksa. Visi atceras, ka kādreiz kāds noteica visiem iedzīvotājiem visās mājās vienotu tarifu un pat nejautāja, kur palika samaksātā nauda. Tagad katras mājas remontā mēs varam veikt tikai tos darbus, par ko konkrētās mājas iedzīvotāji vēlas maksāt, vai arī tajos ietvaros, ko sedz jau samaksātā apsaimniekošanas maksa.
– Vai cerat, ka līdz ar speciālista klātbūtni iedzīvotāju interese palielināsies?
– Jā, bet arī mēs darīsim visu, lai sniegtu cilvēkiem pilnu ieskatu par iespējām un gaidāmajiem rezultātiem. Aicināsim uz kopsapulcēm, runāsim, stāstīsim un rādīsim.