Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir pārskatījis centralizēto eksāmena vērtēšanas kritērijus tā, lai tie būtu labvēlīgāki skolēniem, trešdien tiešsaistes vebinārā apgalvoja centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Skolēniem, kuriem ir bail no sejas masku nēsāšanas centralizēto eksāmenu laikā, būtu lietderīgi "iepriekš patrenēties" un izjust, kā ir tās nēsāt, trešdien Valsts izglītības satura centra (VISC) rīkotajā vebinārā mudināja Veselības ministrijas (VM) Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Ārkārtējās situācijas dēļ tiek mainīta ierastā kārtība, kādā skolās skolēni kārtos gala eksāmenus. Šodien valdība lēma par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2019./2020. mācību gadā, informē ministrijā.
Profesionālo skolu audzēkņiem kvalifikācijas eksāmeni netiek atcelti un eksāmenu teorētisko daļu skolēni kārtos attālināti, savukārt praktisko daļu kārtos klātienē, mazākās grupās, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Plānots, ka 12.klašu centralizēto eksāmenu ilgums nepārsniegs trīs stundas un tā rakstīšanas brīdī skolēni izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus, otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, uzsverot, ka par izmaiņām vēl būs jālemj valdībai.
Par 12.klašu centralizēto eksāmenu saglabāšanu šī mācību gada noslēgumā koalīcijā ir diezgan liela vienprātība, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem atzina nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atcelt valsts pārbaudes darbus 9.klasēm un noteikt, ka 12.klasēm tie var notikt tikai tad, ja netiek apdraudēta iesaistīto pušu veselība un dzīvība, informēja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.
Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu pašlaik vēl nav pieņēmušas skaidru lēmumu, kā rīkoties attiecībā uz mācību procesa tālāko organizēšanu un valsts pārbaudes darbu norisi. Arī Latvija ir izstrādājusi trīs scenārijus, paredzot gan rīkot centralizētos eksāmenus, gan arī izlikt gala novērtējumu bez pārbaudījumiem.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) piedāvā 9.klases skolēniem kārtot kombinēto eksāmenu, otrdien video tiešraidē stāstīja VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Pagaidām nav zināms, kā centralizēto eksāmenu atcelšana ietekmētu iestāšanos augstskolās ārzemēs, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde sacīja Valsts izglītības un satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Pagaidām nav zināms, kā centralizēto eksāmenu atcelšana ietekmētu iestāšanos augstskolās ārzemēs, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde sacīja Valsts izglītības un satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Šobrīd ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē.
Pedagogi rosina atlikt 2019./2020.mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanu un aizvietot tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktās pedagogu aptaujas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) domā par centralizēto eksāmenu neatcelšanu, jo sevišķi 12.klasēm, šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ja valstī tiktu pagarināta Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, tad pedagogi ieteiktu centralizētos eksāmenus skolēniem nerīkot, bet to vietā ņemt vērā skolotāju izlikto gada atzīmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.