2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,8% jeb 67 centiem, sasniedzot 10,43 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati. Kalendāri koriģēta rādītāja pārmaiņas bija 7,1%.
Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un COVID-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām.
Situācija aviācijas nozarē, pēc pašreizējām prognozēm, pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties apmēram 2024.gadā, intervijā pauda Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) reģionālais direktors Eiropā Raimonds Gruntiņš.
Visdrīzāk 200 eiro pabalstu pensionāriem rosinās piešķirt, nosakot konkrētu pensijas slieksni, kuriem šāds pabalsts ir izmaksājams, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju, sabiedrības apmierinātība ar personīgo finansiālo situāciju nav viendabīga. Kamēr 50% norāda, ka ir kopumā apmierināti, otra puse pauž pretēju viedokli. Tiesa, savu finanšu ikdienu kā pilnībā apmierinošu novērtējuši vien 6% iedzīvotāju, un 44% to identificē kā kopumā pieņemamu, bet vēl uzlabojamu. Vairums jeb 86% iedzīvotāju saredz iespēju uzlabot naudas lietas, rūpīgāk pievēršoties plānošanai.
Dzīves kvalitātes mērījums 2020.gadā sasniedzis 1,23 indeksa punktus. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir kritums par 6%, pazeminoties līdz 2017.gada līmenim. Dzīves kvalitātes mērījumā analizēti 15 dažādi indikatori, un tas aplūko dzīves kvalitāti no trim perspektīvām - ekonomiskās, emocionālās un fiziskās veselības un personiskās dimensijas.
Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu vajadzētu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro, paredz ceturtdien izskatīšanai valdībā iesniegtais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,0%, bet 2022. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 4,5%, vēsta Finanšu ministrija.
Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi šogad plānotā summa neparedzētiem gadījumiem pārsniegs 800 miljonus eiro.
Vidēji pusei Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) Covid-19 ietekmē pērn krities apgrozījums, tomēr trešdaļai to ir izdevies noturēt 2019.gada līmenī, bet vēl 10% - pat audzēt, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz ceturtdienai, 11.februārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 36 056 207 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē rosinājusi izmaksāt vienreizēju 200 eiro atbalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, informēja ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.