Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šogad martā palielinājies līdz 101 punktam salīdzinājumā ar 93,4 punktiem februārī, kas ir augstākais līmenis kopš 2020.gada februāra, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.
Latvijas Banka būtiski paaugstinājusi budžeta deficīta prognozi 2021.gadam - no 3,8% līdz 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien paziņoja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Plānotā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās fonda finanšu plūsma un nacionālais atbalsts ekonomikā ir jāiegulda jēgpilni, lai resursi netiktu izšķērdēti, tādu nostāju, attālināti tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, pauda Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Latvijā pagājušajā gadā konstatēta 931 viltota naudaszīme, kas ir par 12% mazāk nekā 2019.gadā, teikts Latvijas Bankas publiskotajā "Maksājumu radarā".
Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.
2020. gads Latvijas tautsaimniecībai bija neparastu izaicinājumu pārvarēšanas gads. Lai arī valsts panākumu bilance joprojām izskatās diezgan labi, tā vairs nav tik laba, kāda tā bija līdz pērnā gada novembrim.
Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,8% jeb 67 centiem, sasniedzot 10,43 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati. Kalendāri koriģēta rādītāja pārmaiņas bija 7,1%.
Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un COVID-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām.
Situācija aviācijas nozarē, pēc pašreizējām prognozēm, pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties apmēram 2024.gadā, intervijā pauda Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) reģionālais direktors Eiropā Raimonds Gruntiņš.
Visdrīzāk 200 eiro pabalstu pensionāriem rosinās piešķirt, nosakot konkrētu pensijas slieksni, kuriem šāds pabalsts ir izmaksājams, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju, sabiedrības apmierinātība ar personīgo finansiālo situāciju nav viendabīga. Kamēr 50% norāda, ka ir kopumā apmierināti, otra puse pauž pretēju viedokli. Tiesa, savu finanšu ikdienu kā pilnībā apmierinošu novērtējuši vien 6% iedzīvotāju, un 44% to identificē kā kopumā pieņemamu, bet vēl uzlabojamu. Vairums jeb 86% iedzīvotāju saredz iespēju uzlabot naudas lietas, rūpīgāk pievēršoties plānošanai.
Dzīves kvalitātes mērījums 2020.gadā sasniedzis 1,23 indeksa punktus. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir kritums par 6%, pazeminoties līdz 2017.gada līmenim. Dzīves kvalitātes mērījumā analizēti 15 dažādi indikatori, un tas aplūko dzīves kvalitāti no trim perspektīvām - ekonomiskās, emocionālās un fiziskās veselības un personiskās dimensijas.