Šajā desmitgadē Latvijā ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".
Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu varētu būt palielinājušās par 0,8-0,9%, tādējādi gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - inflācija varētu būt sasniegusi 1,6-1,7%, prognozēja banku analītiķi.
Globālā ekonomika šogad pieaugs par 5,9% salīdzinājumā ar februārī prognozētajiem 5% un 4,3% 2022.gadā. Tādējādi ekonomikas prognozes ir mainījušās pozitīvā virzienā un līdzsvarota atveseļošanās sāksies 2021.gada otrajā pusē, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Patēriņa cenas eirozonā aprīlī gada griezumā pieaugušas par 1,6%, tādējādi gada inflācija reģistrēta ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sašaurināt uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāds būs turpmākais solis ierobežojumu mīkstināšanā.
No šā gada maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi daudzus uzņēmējus, netaupot arī mazos un vidējos uzņēmumus un mājražotājus, tāpēc daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, aktualizējies atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem, aktīvāk iegādājoties vietējo produkciju.
Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 1,327 miljardu eiro jeb 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Pārstrādātajā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdzšinējo 1,65 miljardu eiro vietā, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Latvijā makroekonomiskās situācijas attīstība būs atkarīga no vakcinācijas pret Covid-19 gaitas, Latvijas Stabilitātes programmā 2021.-2024.gadam norāda Finanšu ministrija (FM).
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu rezultāti pagaidām ir nedaudz labāki kā paredzēts budžetā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Pagājušajā gada janvārī un februārī, pirms Covid-19 parādīšanās Latvijā, slimības pabalsts izmaksāts 90 585 reizes, kamēr šogad, šo divu mēnešu laikā pabalstu piešķirts 123 458 reizes jeb par 36% vairāk, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati.
Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šogad martā palielinājies līdz 101 punktam salīdzinājumā ar 93,4 punktiem februārī, kas ir augstākais līmenis kopš 2020.gada februāra, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.
Latvijas Banka būtiski paaugstinājusi budžeta deficīta prognozi 2021.gadam - no 3,8% līdz 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien paziņoja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Plānotā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās fonda finanšu plūsma un nacionālais atbalsts ekonomikā ir jāiegulda jēgpilni, lai resursi netiktu izšķērdēti, tādu nostāju, attālināti tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, pauda Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.