Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs, atzīst Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Lielbritānijas turīgāko cilvēku bagātība pagājušajā gadā pieaugusi par vairāk nekā piektdaļu, neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajiem satricinājumiem, liecina laikraksta "Sunday Times" apkopotā informācija.
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, kad valsts budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums ir loģisks un pieļaujams, valdībai jau šobrīd ir jādomā, kā atgriezties pie sabalansēta valsts budžeta, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Šodien Valsts kontrole (VK) publiskoja revīzijas par 2020.gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Valsts kontrolieris Rolands Irklis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka kopumā līdzekļi, kuri tika piešķirti Covid-19 krīzes atbalsta pasākumiem, ir izlietots atbilstoši.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody’s" piektdien apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informēja Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere.
"KPV LV" izvirzītā uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūra uz ekonomikas ministra amatu neesot guvusi visu koalīcijas partneru atbalstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Latvijas preču eksporta vērtība martā sasniegusi jaunu rekordu - Latvija eksportējusi preces 1,34 miljardu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 0,9%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šajā desmitgadē Latvijā ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".
Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu varētu būt palielinājušās par 0,8-0,9%, tādējādi gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - inflācija varētu būt sasniegusi 1,6-1,7%, prognozēja banku analītiķi.
Globālā ekonomika šogad pieaugs par 5,9% salīdzinājumā ar februārī prognozētajiem 5% un 4,3% 2022.gadā. Tādējādi ekonomikas prognozes ir mainījušās pozitīvā virzienā un līdzsvarota atveseļošanās sāksies 2021.gada otrajā pusē, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Patēriņa cenas eirozonā aprīlī gada griezumā pieaugušas par 1,6%, tādējādi gada inflācija reģistrēta ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sašaurināt uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāds būs turpmākais solis ierobežojumu mīkstināšanā.
No šā gada maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi daudzus uzņēmējus, netaupot arī mazos un vidējos uzņēmumus un mājražotājus, tāpēc daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, aktualizējies atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem, aktīvāk iegādājoties vietējo produkciju.
Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 1,327 miljardu eiro jeb 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Pārstrādātajā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdzšinējo 1,65 miljardu eiro vietā, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).