Latvijai ir viens no zemākajiem valsts parādiem Eiropas Savienībā
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, kad valsts budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums ir loģisks un pieļaujams, valdībai jau šobrīd ir jādomā, kā atgriezties pie sabalansēta valsts budžeta, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā, faktiski pēc 2008.gada finanšu krīzes, fiskālā politika Latvijā ir bijusi atbildīga un konservatīva, it īpaši uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona. "Latvijā ir viens no zemākajiem valsts parādiem ES, un valdības reakcija uz krīzi arī bija pietiekami adekvāta, taču, protams, vienmēr var darīt kaut ko labāk," piebilda Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja norādīja, ka atbalsts, ko valsts maksā Covid-19 krīzē cietušajiem, rada spiedienu uz budžetu.
"Ja Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu 2020.gadā bija 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad šobrīd tā jau ir prognozēta 6,2%, kas ir būtiski lielāka. Attiecīgi tas palielina spiedienu uz 2021.gada valsts budžetu. Turklāt nevar izslēgt arī varbūtību, ka atbalsta pasākumi būs nepieciešami šā gada rudenī, jo mēs nezinām un pagaidām ir ļoti grūti prognozēt, vai sāksies arī trešais pandēmijas vilnis, vai arī to mums izdosies novērst," piebilda Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka valdībai jau tagad nepieciešams izstrādāt fiskālo izejas stratēģiju jeb ceļa karti, kas pēckrīzes periodā iezīmēs atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu.
"Jo īpaši mums ir jārēķinās ar to, ka pēc Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) projektu aktīvās fāzes beigām būs jāiztiek ar nacionālā budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē to, ka ANM finanšu līdzekļus vismaz tuvākā laikā nebūs jāatdod, un mūsu tautsaimniecībā ieplūdīs papildu nauda. Ja ekonomika sāk strauji pieaugt, tad arī palielināsies nodokļu ieņēmumi, kas varētu nākotnē kompensēt ES grantu trūkumu, bet, ja ekonomikas izaugsme tomēr būs mērena, tad varētu rasties nepieciešamība pēc budžeta konsolidācijas. Mēs ļoti ceram, ka ANM, un ne tikai, arī nacionālā budžeta līdzekļi, citi ES fondi un privātas investīcijas, varētu dot kumulatīvo efektu un stimulēt ekonomikas straujāku pieaugumu," teica Šteinbuka.