Vai pandēmijas laikā piešķirtie krīzes atbalsta līdzekļi izlietoti lietderīgi? [papildināts]

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Šodien Valsts kontrole (VK) publiskoja revīzijas par 2020.gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Valsts kontrolieris Rolands Irklis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka kopumā līdzekļi, kuri tika piešķirti Covid-19 krīzes atbalsta pasākumiem, ir izlietots atbilstoši.

VK ir noslēgusi 26 finanšu revīzijas par 2020.gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Apkopojot sniegtos atzinumus, Valsts kontrole secina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2020.gada rezultāti ir pozitīvāki. Pateicoties revidentu darbam, gada pārskatos labotas kļūdas 185,8 miljonu eiro apmērā.

Kā atzina valsts kontrolieris, tad šogad liela daļa iestādes resursu tika novirzīti tieši ar pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu izlietojuma pārbaužu veikšanai.

"Kopumā izdevumi ir izmantoti atbilstoši mērķiem," atzina Irklis.

VK kopumā pārbaudīja izdevumus gadrīz 900 miljonu apmērā. Irklis skaidroja, ka kopējais finansējums Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai bija viens miljards eiro. VK ir veikusi izpēti par aptuveni 92% novirzīta finansējuma atbilstību.

Lielu daļu 2020.gada finanšu revīziju rezultātu Valsts kontrole publiskoja jau aizvadītā gada laikā, izdalot tos 25 revīzijas starpziņojumos, kuru publiskošanas gaitā Valsts kontrole sniedza 34 ieteikumus un piecus priekšlikumus. Uzreiz pēc pārbaužu pabeigšanas institūcijām bija iespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus un novērst trūkumus, kā arī sabiedrībai bija pieejama informācija par pārbaužu starprezultātiem.

Apkopojot līdz šim paveikto, Valsts kontrole secina, ka šobrīd vairākos atbalsta instrumentos ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņēmējiem, ir samazināts administratīvais slogs un vienkāršoti atbalsta administrēšanas mehānismi, kā arī uzlabojusies procesu caurskatāmība. Piemēram, samazināti nelīdzvērtīgi nosacījumi potenciālajiem dīkstāves atbalsta saņēmējiem, pārskatīts atbalsta saņēmēju loks un paredzēta iespēja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem. Iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni ir nodrošinātas iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu no pašvaldības.

"Tāpat ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai radošajām personām, kā arī panākti taisnīgi atlīdzības nosacījumi paaugstinātas slodzes un Covid-19 radīta riska apstākļos strādājošiem veselības un iekšlietu resora darbiniekiem," piebilda Valsts kontrolē.

Vienlaikus revidenti norāda, ka, lai arī kopumā Covid-19 pārvarēšanai piešķirtie līdzekļi izmantoti atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos konstatēts, ka paredzētajiem atbalsta pasākumiem nav saskatāma tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti.

"Atbalsta sniegšanas kritēriji ir bijuši neskaidri un dažādi interpretējami, bet atbalsta administrēšanas mehānismi ir radījuši nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas. Revidenti secinājuši, ka atsevišķos gadījumos atbalsts sniegts, pārkāpjot noteiktos kritērijus un nenodrošinot caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu," secina revidenti.

Viena no lielākajām problēmām saistījās ar attieksmi pret dažādām nozarēm. Irklis intervijā uzsvēra, ka vienā gadījumā vienai nozarei bija ļoti zems kritērijs, lai būtu iespējams saņemt atbalstu, savukārt citai nozarei bija daudz grūtāk tikt pie atbalsta.

Par piemēru viņš minēja zemkopības nozari. Šai nozarei bija jāsasniedz vien 5% ienākumu kritums, lai kvalificētos valsts atbalstam. Savukārt, piemēram, tūrisma nozarei šis kritērijs bija aptuveni 30%. Kopumā tūrisma nozares atbalstam piešķirti 19,36 miljoni eiro, no kuriem izmantoti 16,28 miljoni eiro.

Irklis minēja, ka tādējādi bija vērojama nevienāda attieksme pret dažādām nozarēm.

"Automātiski nevērtējot vai zemniekiem ir reāli radījušies zaudējumi vai nav, nozarei tika sniegts atbalsts." Pēc VK veiktās pārbaudes tika secināts, ka faktiski zemkopības nozarei tika izmaksāts lielāks atbalsts nekā patiesībā bija zaudējumi.

Sākotnēji bija paredzēts, ka šai nozarei atbalsts pienāksies brīdī, kad ienākumi kritīsies par 20%, tomēr vēlāk šis kritērijs tika pārskatīts. Irklis uzsvēra, ka kritēriju samazināja līdz 5%, taču atbalsta apmērs palika tikpat liels.

"Rezultātā piena lopkopības zemnieki saņēma lielāku atbalstu nekā bija kritušies ieņēmumi nozarē."

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins otrdien preses konferencē arī kā piemēru ekonomiski nepamatotam atbalstam minēja lauksaimniecības nozari, kurai tika piešķirts 45,5 miljonu eiro atbalsts, no kuriem izlietoti 37,54 miljoni eiro. Atbalsta saņēmēji tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet gan pēc vidējā nozares rādītāja.

"Līdz ar to varam secināt, ka atbalsts lauksaimniecībai bija daudz dāsnāks un tika izmaksāts pēc daudz labvēlīgākiem nosacījumiem," sacīja Korčagins.

Līdzīga situācija bija manāma arī atbalstā, kas tika sniegts mediķiem un iekšlietu nozares darbiniekiem. Valsts kontrolieris skaidroja, ka vienā gadījumā atbalsts pienācās automātiski, par to, ka mediķis strādā attiecīgajā nozarē. Savukārt otrā gadījumā attiecīgajai nozarei bija rūpīgi jāuzskaita laiks, kas tiek pavadīts ar Covid-19 pacientiem, lai varētu saņemt atbalstu.

"Nebija tādas harmonizētas vienotas pieejas, kurā gadījumā, kāds atbalsts pēc kādiem kritērijiem tiek izmaksāts."

Irklis pauda, ka katras ministrijas resors nāca klajā ar saviem piedāvājumiem un priekšlikumiem, kāds atbalsts ir vajadzīgs viņa nozarei. Nebija vērojams vienots horizontāls skatījums, kā salāgot un nodrošināt atbalstu pēc iespējas vienlīdzīgāku, mērķētāku, kur tas attiecīgajā brīdi ir visvairāk nepieciešams.

Korčagins piebilda, ka arī eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāto atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuri Covid-19 krīzē nemaz nav cietuši, bet gluži pretēji audzējuši eksporta apmērus un darbinieku skaitu. Revidenti secinājuši, ka vismaz diviem eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāts nepamatots atbalsts 93 596 eiro apmērā.

Tāpat Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtais atbalsts izmantots dažādiem remontdarbiem kultūras iestādēs un slimnīcās, kas, VK ieskatā, ir nepieciešami pasākumi, taču nav saistīti ar Covid-19 krīzi.

Korčagins pastāstīja, ka neskaidrie kritēriji radījuši situāciju, ka arī Kultūras ministrija nereti atbalstu radošajām personām izmaksājusi nepamatoti. Piemēram, atbalstu varējušas saņemt personas ar 960 eiro ienākumiem mēnesī, bet nav varējušas saņemt personas ar 450 eiro ienākumiem. Nepietiekamas pieteikumu izvērtēšanas dēļ Kultūras ministrija neatbilstoši izmaksājusi pabalstus 136 652 eiro apmērā.

Tāpat problēmas radījusi prasība medicīnas darbiniekiem uzskaitīt stundas, kuras nostrādātas Covid-19 pacientu tiešā aprūpē. "Rezultātā dažādās slimnīcās par vienlīdzīgu darbu mediķi saņēmuši dažādu samaksu. Atsevišķas slimnīcas šo stundu uzskaites lielā administratīvā sloga dēļ tam atmeta ar roku un nepieteicās papildu samaksai mediķiem," sacīja Korčagins.

Irklis prognozēja, ka šobrīd varētu pamazām tikt atcelti atbalsti, jo lēnām valsts iet ārā no krīzes. Tādējādi, viņaprāt, vairs daudz jaunu atbalsta pasākumu netiks ieviesti.

"Ir jāiet harmonizēti ārā no situācijas, piemēram, tur, kur mēs esam piešķīruši par daudz, varbūt ir ātrāk jāizbeidz šis atbalsts. Varbūt tur, kur viņš vēl ir nepieciešams, tur mēs cenšamies viņu saglabāt pēc iespējas ilgāk."

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un 2021.gada pirmajos četros mēnešos Ministru kabinets ir atbalstījis 1,342 miljardus eiro papildu finansējuma piešķiršanu un pārdali resoriem pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai - tas ir jau par 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā kopumā. Tāpēc Valsts kontrole aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta sniegšanas principiem un rūpīgi vērtēt resoru atbalsta pieprasījumu pamatotību, krīzes ietekmi uz atbalstāmo nozari vai sabiedrības grupu un sniegtā atbalsta solidaritāti.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!