Reirs: Valstij nav jāuztur uzņēmēji, kuri nespēj konkurēt tirgū
Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāds būs turpmākais solis ierobežojumu mīkstināšanā.
Reirs pauda, ka esošā Covid-19 situācija attīstās ļoti dinamiski.
"Es domāju, ka situācija attīstās ļoti dinamiski un prognozēt kaut ko vairāk par nedēļu nevar. Valdība ir nolēmusi iesaldēt aizliegumu noņemšanu uz divām nedēļām."
Valdība par Covid-19 ierobežojumu atvieglošanu spriedīs pēc divām nedēļām, 11. maijā. Kā uzsver ministrs, ja nenotiks nekas ārkārtējs, tad ātrāk par to netiks diskutēts.
Ministrs skaidroja, ka šobrīd nav plānots pastiprināt ierobežojumus. Redzot, kā situācija attīstās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ministrs neprognozē to, ka maija brīvdienu laikā varētu būt atvieglojumi publiskiem pasākumiem. Šāds lēmums tiek balstīts arī uz neseno Covid-19 uzliesmojumu pasākumā Cēsīs. Jau vēstījām, ka koncertzālē "Cēsis" 16.aprīlī notikušajā koncertā "Klātbūtne" atklāti 29 Covid-19 gadījumi.
Reirs pauda, ka vērojot situāciju citās ES valstīs, kur ierobežojumi tika strauji samazināti, šobrīd ir pieaugusi saslimstība.
"Vīruss nekur nav pazudis un mums ir jāturpina uzmanīties, galvenais risinājums šim visam ir vakcinācija," Reirs sacīja, ka nākamnedēļ Latvijā ir gaidāma liela vakcīnu devu piegāde ap 150 tūkstošiem. Pēcāk ikkatru nedēļu Latvija saņems aptuveni 50 līdz 60 tūkstošus vakcīnu devu.
Šobrīd Lietuvā ir lielāks divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, taču kaimiņos jau tiek vērtas vaļā āra terases. Savukārt tajā pašā laikā Latvijā ar zemāku kumulatīvo rādītāju noris asas diskusijas par terašu atvēršanu.
"Neviena valsts nav paņēmusi no katras valsts un izlasījusi "ķirsīšus" un salikusi kopā vienā "šķīvī". Vieni ierobežojumi ir, otro nav," situāciju skaidroja ministrs. Viņš uzsvēra, ka Latvijā nekad nav bijuši tādi ierobežojumi, kā Lietuvā, minot kā piemēru reģionālo pārvietošanās ierobežojumu.
Valdība ir devusi uzdevumu infektologiem līdz 11. maijam izpētīt situāciju, kas saistās ar āra terašu atvēršanu un nodarbībām svaigā gaisā, pētot citu valstu pieredzi.
Aizvadītajā nedēļā, 20. aprīlī, ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem. Reirs atzina, ka šobrīd tiek strādāts pie pakāpeniska valsts atbalsta izbeigšanas.
"Pirmie samazinājumi jau ir iesniegti valdībā un tiks šodien skatīti."
Tās nozares, kuras Covid-19 ierobežojumi neskar, tām tiks valsts atbalsts mazināts. Reirs kā piemēru minēja nozares kā būvniecība, ceļu būve un IT joma.
"Tas nav nekas jauns. Es domāju, ka neviena valsts nevar ilgstoši uzturēt uzņēmējdarbību. Valstij nav jāuztur tie uzņēmēji, kuri nespēj konkurēt tirgū, konkurence nekur nav pazudusi."
Reirs pauda, ka parasti uzņēmējdarbība uztur valsti, nevis otrādi un tā ir pareizā lietu kārtība.
Pērn valsts sniedza finansiālo atbalstu līdz jūnijam. Šogad ir paredzēts, ka atbalsts tiks sniegts līdz jūlijam.
2020. gadā Covid-19 krīzē skartajiem tika piešķirti 4,5% no IKP jeb 1,329 miljardi eiro. Reirs skaidroja, ka visa summa nesaistās ar grantiem vai dāvinājumiem. Liela daļa no naudas, kas tik piešķirta, būs valstij jāatdod.
Šogad valdība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt 3 miljardus eiro jeb 10% no IKP. 200 miljoni piešķirti bērnu pabalstiem, 100 miljoni pensionāru pabalstiem, 300 miljoni apgrozāmajiem līdzekļiem un 100 miljoni dīkstāvei un subsidētajām darbavietām.
No šīs kopējās summas, 3 miljardiem eiro, daļa līdzekļu atgriezīsies valsts budžetā.