Eiropa

"Labas gribas koalīcijas" valstu pārstāvji trešdien sanāksmē vienoti apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai nedalāmībai, uzsverot, ka starptautiski atzītās robežas nav maināmas ar spēku un jebkāda teritoriju apmaiņa vai dalīšana nav pieļaujama, aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomniece Anna Ūdre.

Eiropas transporta infrastruktūra nav sagatavota karam ar Krieviju - NATO tankus, kā arī personālu un militārās kravas nevar ātri pārvietot pa publiskiem ceļiem vai dzelzceļu, bet tilti un tuneļi tiek uzskatīti par īpaši nesagatavotiem, tā intervijā laikrakstam “Financial Times” norādīja ES transporta aģentūras vadītājs Apostolos Tsicikostas.

Donalda Trampa pēkšņā retorikas maiņa Ukrainas sakarā var šķist ciniska, taču tā sniedz iespējas Kijivai un Eiropai stabilizēt ASV atbalstu.

Eiropas partneri finansēs vismaz trīs zenītraķešu sistēmas "Patriot" piegādāšanai Ukrainai, bet NATO nebūs tieši iesaistīta, atsaucoties uz Vācijas valdības pārstāvi, ziņo laikraksts "The Guardian" un citi mediji.

Jau ziņojām par vētrām, lietavām un lielgraudu krusu Latvijā, taču dabas kataklizma ir pārņemusi daudzas valstis pasaulē. Esam apkopojuši aprakstus par pēdējās nedēļas postījumiem pasaulē pēc “World Climat News” datiem.

Jauna Eiropas ēra sākās 2022. gada 24. februārī ar Vladimira Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Paredzamā nākotnē kontinents sadursies ar Krieviju, kas ir apņēmusies atgūt pēc iespējas lielāku daļu savas bijušās impērijas, raksta “Financial Times”.

Eiropas dienvidos pirmdien turpinās svelme, varasiestādēm brīdinot cilvēkus par karstuma risku veselībai un iespējamiem savvaļas ugunsgrēkiem.

Bagāžas kavēšanās aviācijas nozarei katru gadu izmaksā miljardus, taču galu galā tieši klients ir tas, kurš maksā cenu, kad pazūd viņa bagāža.

No Mikonas līdz Lisabonai —interesantākās un gleznainākā ielas Eiropā, raksta mydecor.

Ceļojums žurnāls "Travel + Leisure" izveidojis sarakstu ar 20 skaistākajām vietām Eiropā.

Rietumeiropa kopš 2022. gada piedzīvo lielāko difterijas uzliesmojumu pēdējo 70 gadu laikā, secināts trešdien publiskotā pētījumā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka atliks 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Atzīstot Ukrainas okupāciju, tiktu veicināta Krievijas turpmāka agresija Eiropā, pauž Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Pusdivos naktī no sestdienas un svētdienu Krievijas diktators Putins “preses konferencē” uzstājās ar runu. Pēdiņās, jo šī bija “preses konference” bez jautājumiem. Runāja tikai pats Putins.

Krievijas militārās izlūkošanas dienests (GRU) aktivizē speciālās operācijas ārvalstīs. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā reti kurš mēnesis paiet bez aizdomīgiem starpgadījumiem Eiropā. Tiek bojāta kritiskā infrastruktūra, traucēta gaisa satiksme, notiek spridzināšanas, ļaunprātīgas dedzināšanas un daudz kas cits.

ASV Aizsardzības ministrijā tiek apspriests priekšlikums atsaukt no Austrumeiropas līdz 10 000 karavīru, atsaucoties uz sešām ASV un Eiropas amatpersonām, vēsta ziņu dienests "NBC News".

Eiropas Savienība (ES) ir gatava reaģēt uz jaunajiem ASV tarifiem, ceturtdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, taču aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu risināt savas bažas dialoga ceļā.

Eirobirokrātija sākusi apjaust Krievijas plaša mēroga hibrīdkara briesmas un tā iespaidā spiesta sarosīties. Politiķi sāk apzināties, ka ES amatpersonu nespēja vienoties par saskaņotu rīcību Krievijas agresijas apturēšanai palielina apdraudējumu riskus. Tā kā ES netiek iesaistīta lielvalstu ģeopolitiskā trīsstūra ASV–Ķīna–Krievija saspēlē, tas iedrošina Kremli audzēt agresijas apmērus pret kaimiņvalstīm.

Kopš pieredzējuši Krievijas izlūkdienestu darbinieki tika izraidīti no Eiropas, sākoties karam Ukrainā, Kremlis paļaujas uz amatieriem, kas savervēti, izmantojot “Telegram” vai līdzīgus sociālos medijus, lai Eiropā veiktu diversiju un sabotāžu aktus. Nolīgtie pastrādājuši gan sīkas kaitniecības akcijas, ķēpājot uz sienām Krievijai vajadzīgos simbolus, gan īstenojuši kiberuzbrukumus, gan pieķērušies daudz riskantākiem darbiem, piemēram, dedzināšanai. LTV raidījums “de facto” kopā ar kolēģiem no EBU pētnieciskās žurnālistikas tīkla pētījuši, kuri no aizvadītā gada incidentiem Eiropā varētu būt Krievijas roku darbs. 

Lielākās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, vienlaikus strādājot pie plāniem par pamieru Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.