Dzimstība

Latvijā sievietes savu pirmdzimto pasaulē laiž vidēji 26,9 gadu vecumā, un tas ir mazākais vecums Baltijas valstu vidū un trešais zemākais starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie jaunākie dati, kas apkopoti par 2017.gadu.

Ar saviem 2018. gada dzimstības antirekordiem Latvija visvairāk līdzinās Ukrainai, bet lielā Krievija izmiršanas tempu uzņem lēnāk.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parādniekiem liegt iegādāties un nēsāt šaujamieročus.

Dzimstības krituma normalizācija šā gada janvārī nav dzimstības stabilizācija, bet atgriešanās pie rādītāja –150 jaundzimušo pret to pašu mēnesi pirms gada.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarīkoja priekšlasījumus un jautājumu – atbilžu sesijas jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem par demogrāfisko situāciju Latvijā, bet noslēpa faktus par dzimstības kritumu pēdējos pāris gados līdz viszemākajam līmenim, kāds vispār jebkad bijis Latvijas Republikā.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka ir izdomāts plāns, kā palielināt dzimstību valstī.

Statistiķu ziņa par 1292 jaundzimušajiem pagājušā gada decembrī ir signāls slēgt derības par to, kurā gadā un mēnesī jaundzimušo skaits kļūs zemāks par vienu tūkstoti mēnesī. Šai robežlīnijai dzimstība Latvijā tuvojas strauji.

2018.gadā Daugavpils novadā miruši 418 iedzīvotāji, kas ir trīsreiz vairāk par 143 dzimušajiem mazuļiem, liecina novada Dzimtsarakstu nodaļas apkopotie dati.

2019. gads jāiesāk ar atzīšanos, ka 2018. gadā Latvijā noticis pavērsiens uz strauju dzimstības sarukumu.

Ar šā gada oktobrī reģistrētiem 1673 jaundzimušajiem Latvija tuvojas pagājušā gadsimta 90. gadu beigās fiksētajam dzimstības minimumam.

Kopā ar 12. Saeimu aizejošā Māra Kučinska valdība atvadās no sabiedrības ar 1492 jaundzimušajiem šā gada septembrī, kas kaut par mata tiesu pasliktina vairāk nekā 20 gadus noturējušos antirekordu – 1493 jaundzimušie 1996. gada septembrī. 

Šā gada augustā reģistrētie 1699 jaundzimušie Latvijā iekļaujas pēdējo triju gadu laikā ļoti jūtamajā dzimstības sarukumā.

Pēc cilvēku labklājību un noskaņojumu integrējošā dzimstības rādītāja Latvija šogad pielīdzināma Krievijai un Ukrainai, bet ne Igaunijai un Lietuvai.

Latvijā pērn 66,2% no jaundzimušajiem bija veseli bērni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās - 2017.gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā, savukārt 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar ziņu kā tieši Jāņiem pieskaņotu dāvanu. Šā gada maijā Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi pēc 20 mēnešu starplaika pārsniedzis jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada.

"Pasaules vēsturē tūkstošiem nāciju ir dzimušas un mirušas. Šobrīd mēs esam nonākuši pie šīs robežas. Esmu par šo tematu runājis un rakstījis gadiem ilgi. Mēs kā nācija izzūdam. Tie ir sausi, skaidri skaitļi, kas par to liecina,” rakstnieks un publicists Otto Ozols ieskicē Latvijas valsts nākotni.

Dzimstības sarukums šā gada 1. ceturksnī atšķir Latviju no Lietuvas un Igaunijas, kur dzimstības rādītāji pavērsušies uz augšu.

Kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties - 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 4 612 bērni - ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā.

Latvija pabeigusi 2017. gadu ar 1481 jaundzimušo decembrī, atkārtojot divus iepriekšējos decembra dzimstības minimumus 28 gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas.