Neskatoties uz Covid-19 plosīšanos pasaulē, iedzīvotāju skaits uz zemeslodes turpina strauji pieaugt. Ik dienas pasaule kļūst par aptuveni 223 tūkstošiem iedzīvotāju apdzīvotāka. Vakarrīt uz Zemes dzīvoja, ēda, strādāja, mīlēja un skuma 7,798 miljardi iedzīvotāju, liecina worldometers.info tiešsaistes informācija. Ja iedzīvotāju skaita izmaiņas saglabās esošo tempu, tad 7,8 miljarda robežu pasaule pārsniegs nākamo ceturtdien, 23. jūlijā.
Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņām tiešsaistē var sekot līdzi worldometers.info. Aizvadīto divu nedēļu laikā ik dienas pasaulē piedzima aptuveni 383 795 cilvēki, bet no dzīves šķīrās 161 125, līdz ar to iedzīvotāju skaitam uz Zemes ik dienas pieaugot par aptuveni 222 670 iedzīvotājiem.
81 miljons ik gadu
Pēc ANO aplēsēm, pasaules iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās par aptuveni 81 miljonu. Turpinoties šādam pieauguma tempam, pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā sasniegs 9,7 miljardus, iedzīvotāju skaitam Āfrikas valstīs uz dienvidiem no Sahāras dubultojoties, ‒ teikts pērn publiskotā ANO ziņojumā. Savukārt 2100. gadā uz zemeslodes varētu dzīvot jau 11 miljardi iedzīvotāju. Līdz 2050. gadam vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma koncentrēsies deviņās valstīs - Indijā, Nigērijā, Pakistānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Etiopijā, Tanzānijā, Indonēzijā, Ēģiptē un ASV. Pasaules visvairāk apdzīvotās valsts Ķīnas iedzīvotāju skaits no 2019. līdz 2050. gadam samazināsies par 2,2%.
ANO prognozē dzīves ilguma pieaugumu, tai skaitā nabadzīgajās valstīs, kur tas pašlaik ir par septiņiem gadiem īsāks nekā vidējais dzīves ilgums pasaulē. Pēc ANO aplēsēm, vidējais dzīves ilgums pasaulē pērn bija 72,6 gadi, bet 2050. gadā tas sasniegs 77,1 gadu. Salīdzināšanai ‒ 1990. gadā vidējais dzīves ilgums bija 64,2 gadi.
Pētījumā ir iezīmēta nākotnes aina, kurā saujiņa valstu pieredzēs savu iedzīvotāju skaita pieaugumu, pagarinoties cilvēku mūža ilgumam, kamēr pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums palēnināsies. Ziņojumā arī teikts, ka nāves gadījumu skaits pārspēj dzemdību skaitu Baltkrievijā, Igaunijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Serbijā, Ukrainā, Ungārijā un Vācijā, bet šo kritumu kompensēs imigrantu pieplūdums.
2013. gadā ANO prognozes bija nedaudz pieticīgākas, proti, tā prognozēja, ka 2050. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis 9,6 miljardus un to cilvēku skaits, kas vecāki par 60 gadiem, būs pieaudzis no 841 miljona 2013. gadā līdz diviem miljardiem 2050. gadā un gandrīz trīs miljardiem 2100. gadā.
Saldie sešdesmitie
Pasaules iedzīvotāju skaits 7 miljardus sasniedza 2011. gada 31. oktobrī, liecina worldometers.info apkopotā informācija. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā iedzīvotāju skaits sasniegs 8 miljardus, 2037. gadā ‒ 9 miljardus, bet 2055. gadā ‒ 10 miljardus cilvēku.
Cilvēcei bija vajadzīgi 1800 gadi, lai iedzīvotāju skaits sasniegtu pirmo miljardu. Līdz otrajam miljardam bija jāgaida 130 gadi. Trešais miljards jau tika sasniegts 30 gadu laikā, ceturtais ‒ 15 gadu laikā, piektais miljards ‒ 13 gadu laikā. Savukārt katrs nākamais miljards prasīja 12 gadus.
20. gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 1,65 miljardiem gadsimta sākumā līdz 6 miljardiem gadsimta beigās. Visstraujākais iedzīvotāju pieauguma temps bijis pagājušā gadsimta 60 gados ‒ 2,09%. No 1959. gada līdz 1999. gadam pasaules iedzīvotāju skaits dubultojās (no 3 miljardiem līdz 6 miljardiem). Pašlaik izaugsmes temps it aptuveni 1,05% gadā, pievienojot kopējam skaitam 81 miljonu cilvēku gadā. Pētnieki ir secinājuši, ka pieauguma temps pēdējos gados samazinās, un tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados. 2050. gadā izaugsmes temps varētu būt nokrities līdz 0,5%, bet 2100. gadā - pat līdz 0,03 procentiem.
Latvija kļūst tukšāka
Pretēji pasaules pieauguma tempiem Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Latvijas apdzīvotības rekordlaiks bija 1990. gads, kad, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP), Latvijas teritorijā dzīvoja 2 668 140 cilvēki, bet pēc tam ar katru gadu arvien mazāk. Šā gada sākumā Latvijā bija 1907 675 iedzīvotāji.
Zemā dzimstība nav tikai mūsdienu Latvijas problēma. CSP, apkopojot informāciju par Latviju 100 gados, secinājusi, ka tāda pastāvējusi arī teju pirms 100 gadiem. 1928. gadā rakstījām: “Tagadējai tendencei pastāvot, ir neizbēgami jānonāk līdz brīžam, kad dzimstību skaita samazināšanās sasniegs mirstību skaita samazināšanos un Eiropas tautas ne tikai vairosies, bet gan izmirs. Latvijas lielākā daļa ‒ Baltija ‒ būs viena no pirmām zemēm, kura ar šo problēmu praktiski sadursies.” Tobrīd Latvijā dabiskais pieaugums bija 7 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem.
Mūsdienās tiešām lielā daļā Eiropas valstu, tai skaitā Latvijā, ir negatīvs dabiskais pieaugums. Latvijā mirstība pārsniedz dzimstību kopš 1991. gada. Vācijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau kopš 1972. gada.
