Par dzimstības veicināšanu atbildīgais Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks sola meklēt resursus, lai ģimenēm ar bērniem būtu lielākas iespējas tikt pie mājokļa, bērnudārza pakalpojumiem un naudas.
Ar dzimstības veicināšanas mērķi Latvijas valsts budžeta likumos ierakstītie izdevumi pēdējos gados būtiski auguši, bet dzimstība tajā pašā laikā samazinājusies. No tā neizriet, ka izdevumu samazināšana veicinātu dzimstības pieaugumu. Ticamāk, ka valsts resursu pārdale par labu ģimenēm ar bērniem dzimstību ietekmē tikai pozitīvi. Diemžēl ļoti maza pozitīvā ietekme praktiski nav atšķirama no nekādas ietekmes - no tāda jaundzimušo skaita, kāds Latvijā būtu arī tad, ja Latvijas valsts budžets netērētu dzimstības veicināšanai apmēram 150 miljonus eiro gadā. Par šādu naudu varētu kapitāli izremontēt asfaltētu ceļu 150 km garumā.
Jāsasniedz kritiskā masa
Ticama atruna dzimstības veicināšanas izdevumu mazajai atdevei skan tā, ka arī izdevumi ir pārāk mazi - tie nesasniedz kritisko masu, kas tiešām spētu ietekmēt cilvēku lēmumus par labu lielākam skaitam bērnu. Šīs masas audzēšana notiks arī valsts nākamā gada budžeta sastādīšanas laikā, kaut gan jau tagad skan parastās atrunas, ka 2020. gada budžets vēl nebūs īstais budžets visu labo darbu finansēšanai. Būšot jāpaciešas tikai līdz 2021. gadam, kad naudas jau pietikšot visam. Neatkarīgā izjautāja Demogrāfisko lietu centra vadītāju un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku Imantu Parādnieku par to, kādus jaunievedumus dzimstības atbalstīšanai viņš uzskata par iespējamiem pāris turpmāko gadu laikā. I. Parādnieks norādīja, ka dzimstības veicināšanai iegūtie resursi tikšot tērēti trijos virzienos.
Vai aizdevuma vietā būs dāvana?
Kā pirmo viņš nosauca mājokļu pieejamības palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Jau vairākus gadus tas notiek tādējādi, ka valsts galvo bankām par daļu no mājokļa kredīta, ja aizņemas ģimenes, kurās ir bērni. Valsts ieguldījums tādā gadījumā ir tikai virtuāls tik ilgi, kamēr parādnieki ar bankām spēj norēķināties paši. Līdz šim tā tas notiek, bet galvojumu apjoms ir ierobežots. Pirmkārt, galvojumi iekļaujas kopējās valsts saistībās, kuru limitu nepārsniegšanu uzmana Eiropas Komisija. Otrkārt, bankas tik un tā izbrāķē daudzus kredītu lūdzējus, tādējādi pasargājot no nesegtiem kredītiem gan sevi, gan valsti. Pieejamo galvojumu skaita palielināšana tādā gadījumā vairs nepalielina reāli izsniegto kredītu skaitu. Tādu palielinājumu varētu sasniegt, aizvietojot galvojumu ar kredīta daļas dzēšanu, kas automātiski padarītu kredītu lūdzējus maksātspējīgākus atbilstoši banku normatīviem.
Mājokļu politika Latvijā atdota Ekonomikas ministrijas pārziņā. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis Neatkarīgajai apstiprināja, ka dažādi valsts līdzdalības veidi mājokļu pieejamības palielināšanai dažādām mērķgrupām, tajā skaitā pēc I. Parādnieka ieteikumiem, tiešām apspriesti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ekspertiem. Ar viņu uzmundrinājumu un autoritāti Latvija varbūt varētu sadūšoties uz kaut ko līdzīgu Ungārijai, kas dāvinot 30 tūkstošus eiro ģimenēm ar trijiem bērniem. Ekspertiem palūgts noskaidrot, vai tiešām un kā tieši to dara Ungārijā vai kādos citos variantos vēl citur un vai ir zināms, kas tādā veidā reāli sasniegts. Gala termiņš šādām jautājumu un atbilžu sesijām varētu būt nākamā gada pavasaris, kad vēl varētu paspēt iegūtos priekšlikumus atdot valsts 2021. gada budžeta veidotājiem.
Lai bērni seko bērnudārziem
Otrais virziens I. Parādniekam būšot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai tā pastiprina prasības pašvaldībām nodrošināt bērnudārzu pakalpojumus visām ģimenēm, kurām tie vajadzīgi. VARAM neliedzas, ka tai vajadzētu par bērnudārzu pakalpojumu pieejamību vismaz interesēties. Šā gada aprīlī tā aptaujājusi pašvaldības un noskaidrojusi, ka 2018./2019. mācību gada rindās uz bērnudārziem pieteikti 7536 bērni no pusotra gada vecuma, kuriem vietas bērnudārzos nav; Rīgas devums šajā daudzumā bijuši 1135 bērni. Rindas uz bērnudārziem jau šogad apsolījušies likvidēt Cēsu, Ikšķiles novads un Inčukalna novadi, nākamgad - Jūrmalas pilsēta un Olaines novads, vēl pēc gada - Tukuma novads. Rindas nevis īsākas, bet garākas kļūst Pierīgas novados ar strauju cilvēku, turklāt pārsvarā jaunu cilvēku pieplūdumu no viss Latvijas un arī no Rīgas. Tālāk lai I. Parādnieks domā un premjers lemj, ko iesākt ar šiem un visiem pārējiem VARAM savāktajiem skaitļiem par bērnudārzu (ne)pieejamību.
Tikai dos vai arī ņems?
Trešais un visvieglāk aptveramais virziens būtu ģimenes valsts pabalsta palielināšana. Ir iespējams tabulas veidā parādīt atšķirību starp tagadējo un vēlamo pabalsta summu aprēķināšanas kārtību. Šīs kārtības maiņas jēga būtu daudz lielākas progresivitātes ieviešana par katru nākamo ģimenē esošo bērnu. Par pabalstu plānošanu atbildīgās Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece Neatkarīgajai apstiprināja, ka ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas kārtība tiešām tiks mainīta, jo K. Kariņa valdības deklarācijā tas apsolīts, bet visai draudīgi skan viņas teiktais, ka ministrijai jāizstrādā «konceptuāls ziņojums, lai piedāvātu priekšlikumus mērķtiecīgākam valsts finansiālajam atbalstam ģimenēm ar bērniem». Ja nu pēkšņi atklājas, ka daļai ģimeņu, t.i., daļai ģimeņu ar bērniem, pabalstus maksāt nav mērķtiecīgi? Ja nevienam neko neatņemtu, bet visiem tikai dotu - par vienu bērnu drusciņ un par katru nākamo bērnu aizvien vairāk pēc I. Parādnieka skalas, tad tas prasītu papildu finansējumam 84 miljonus eiro. Tik daudz 2020. gadam Labklājības ministrija prasīt nav uzdrošinājusies, bet varbūt kaut kas uz to pusi tiks virzīts izskatīšanai valdībā.
