Latvijā dzimst mazāk, tomēr vairāk nekā citur

 
©Vladislavs Proškins/F64

Dzimstība Latvijā augustā atgriezusies pie pēdējos gados ierastajiem mīnusiem attiecībā pret to pašu mēnesi gadu iepriekš, tomēr dzimstības samazinājums kļuvis lēnāks nekā šā gada pirmajā pusē.

Sākotnējie, vēlāk precizējamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka augustā Latvijā reģistrēti 1678 jaundzimušie. Viņu izrādījies par 19 mazāk, nekā pēc datu pārbaudes iegrāmatots 2018. gada augustam. Tātad -19 ir tikai -19 jeb daudz optimistiskāk nekā -891 kopā šā gada pirmajos sešos mēnešos vai -148,5 caurmērā katru mēnesi.

Vēl jo pamanāmāku dzimstības krituma bremzēšanos demonstrē jūlijs un augusts kopā. Proti, jūlijs bija pirmais mēnesis pēc ļoti ilga laika, kad 1871 jaundzimušais bija par 64 bērniem vairāk nekā 1807 jaundzimušie 2018. gada jūlijā. Par straujo dzimstības samazinājumu augustā attiecībā pret jūliju uztraukties nevajag, jo tā ir tīri sezonāla parādība, kas atkārtojas gadu no gada un tāpēc nepasliktina kārtējā gada rezultātu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Iespaidu par dzimstības straujā krituma pāreju augšup un lejup vērstās svārstībās var sabojāt gan reālā dzimstība šā gada atlikušajos mēnešos, gan arī uzskaites datu precizēšana. Izbojāt iespaidu par jūliju un augustu draud jūnijs ar neparasti strauju dzimstības sarukumu no 1750 jaundzimušajiem 2018. gadā līdz 1508 jaundzimušajiem šogad. Tāds kritums par 242 bērniem vienā mēnesī divreiz pārsniedz gada vidējo krituma tempu, kam īsti negribas ticēt. Varētu būt arī tā, ka dzemdību skaits jūnijā īstenībā bijis lielāks, bet vecāki atlikuši jaundzimušo reģistrāciju uz jūliju vai pat augustu. Protams, jūnijā pieteikti maijā un agrāk dzimuši bērni, bet viņu skaits varēja būt mazāks nekā no jūnija uz vēlāku laiku atliktais bērnu reģistrāciju skaits.

AUTENTISKI UN UZSKATĀMI Statistics Poland apliecina dzimstības zemo līmeni valstī / Ekrānuzņēmums/Neatkarīgā Rīta Avīze

Sākotnējos datus par dzimstību iepriekšējā mēnesī CSP publicē 20. datumā, kas septembrī nejauši saskanēja ar aģentūras LETA 19. septembra ziņu Pētījums: Polijas lielākajās pilsētās sācies «bēbīšu bums», kas tika atkārtota arī Neatkarīgās elektroniskajā versijā. Tur citēts ar «socioloģijas profesora» rangu izrotāts Pjotrs Šukalskis, ka «nākotnē dzimstība palielināsies arī ārpus lielajām pilsētām», un gala vārds dots Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim, ka Polijā īstenojoties «revolucionārs sociāli demogrāfisks projekts». Vienīgais skaitlis publikācijā ir gadaskaitlis - norāde uz 2015. gadu, kad Polijā esot ieviesti jauni pabalsti ģimenēm vismaz ar diviem bērniem, bet trūcīgajām ģimenēm arī ar vienu bērnu. Šādas ziņas morāle jeb mācība pati uzprasās tikt izmantota Latvijas 2020. gada budžeta sastādīšanā un pieņemšanā.

Pat ja šādu ziņu nenosauc par melu ziņu, tā rada maldīgu iespaidu par dzimstības pieaugumu pretēji tam, ko apliecina Statistics Poland. Tas nenozīmē, ka Polija nav piešķīrusi resursus dzimstības stimulēšanai un ka tam nav bijis nekāda efekta, taču nav arī nekāda «bēbīšu buma» Polijā, kur jaundzimušo skaits sarucis no 401 982 aizpagājušajā (2017.) gadā līdz 388 178 pagājušajā (2018.) gadā. Dziļāka ielūkošanās Statistics Poland datos atklāj, ka arī pilsētās atsevišķi jaundzimušo skaits šajā pašā laikā samazinājies no 236 143 līdz 228 714. Tas neizslēdz, ka Polijā tik tiešām var atrast dažas tādas vietas kā Mārupes vai Ādažu novadu Latvijā, kur jaundzimušo skaits turpināja augt arī pēc tam, kad valstī tas jau pavērsās uz samazinājumu. Šādi izņēmumi, pirmkārt, nedod tiesības reklamēt «bēbīšu bumu» valstī, un, otrkārt, tiem daudz mazāk sakara ar dzimstību stimulējošiem pasākumiem nekā ar jaunu cilvēku koncentrēšanos atsevišķos punktos, kur ir vispievilcīgākā attiecība starp vides kvalitāti un darba, t.i., labi atalgota darba pieejamību.

2019. gada rudenī jau ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka dzimstība Polijā samazinās attiecībā pret 2018. gadu, turklāt samazinās pat straujāk nekā Latvijā. Pagājušā gada 388 178 jaundzimušie atbilduši 10,11 dzimušajiem uz 1000 Polijas iedzīvotājiem, bet šā gada jūnijam poļu statistiķi izskaitļojuši šo pašu koeficientu 8,9 punktu vērtībā. Latvijā šis koeficients laikā no 2017. līdz 2018. gadam sarucis no 10,7 līdz 10,0, bet koeficienta vērtības atsevišķos mēnešos šeit statistiķi nenosauc. Tomēr nav šaubu, ka koeficients Latvijā jau ir tālu zem 10,0 robežlīnijas, pat ja virs 9,0 tas varbūt vēl ir noturējies. Saukt šādus procesus par «bēbīšu bumu» ir sevis un citu mānīšana gan Latvijā, gan Polijā.

 

Abonē