Cenšoties samazināt birokrātiju, Eiropas Komisija vēlas atcelt vienu no saviem kaitinošākajiem likumiem: 2009. gada tehnoloģiju noteikumu, kas tiešsaistes pasauli piepildīja ar uznirstošajiem logiem, kuros tika lūgta piekrišana sīkfailu izmantošanai.
Pētījumā, lai noskaidrotu, kā veikusies datu aizsardzības regulas ieviešana, secināts, ka 25% uzņēmumu pārliecināti, ka regulas prasības uz viņiem neattiecas, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.
Jaunā Visparīgā datu aizsardzības regula, kas profesionāļu aprindās tiek pazīta ar abreviatūru GDPR, tikai šogad tā pa īstam sāk darboties. Ārzemēs jau piemēroti pirmie sodi par aplamu datu izmantošanu, un daži no tiem patiesām ir milzīgi. Latvijā tikmēr aug sūdzību kalni par datu lietošanas pārkāpumiem, bet ne atbildīgās iestādes jauda tos izvērtēt.
2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu.
Pirmā mēneša laikā, kopš stājās spēkā Vispārējā datu aizsardzības regula, Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi vairāk nekā 500 dokumentu (elektroniskā versijā vai papīra), no kuriem vismaz 57% gadījumu (tas ir aptuveni 280) bijušas sūdzības par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem. Pagaidām neviens saistībā ar regulu sodīts nav.
Daudzās slimnīcās pacienti joprojām var telefoniski saņemt informāciju, nosaucot tikai savu personas kodu, taču šāda sistēma sensitīvo datu sniegšanai ir nedroša un neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs LNT ziņām atzina, ka kārtība noteikti būs jāmaina, tomēr pagaidām nav skaidrs, kā: "Faktiski nav nekādas skaidrības, informācija ir pilnīgi atšķirīga."
Pirms vasaras saulgriežiem Neatkarīgā pirmssvētku numurā jau gadiem sveic visas Līgas un Jāņus svētkos. Tradīcija lasītāju vidū ir iecienīta, bet šogad sakarā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu sveiciens gandrīz izpalika, jo bija gana daudz neskaidrību – vai, ko un kā drīkstam sveikt publiski.
Ar satraukumu un sava veida neziņu 25. maijā arī Latvijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā ieviesusi savu lietu kārtību pie kuras daudzi iedzīvotāji nevar tik ātri pierast. Ar savu pieredzi sociālajos tīklos dalījusies Kristīne, kurai divas reizes laboratorija atteica pieņemt viņas bērna analīzes.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļām neiesaka pa telefonu izpaust informāciju par personas atrašanos ārstniecības iestādēm, piektdien konferencē "Digitālā ēra 2018. Datu regulas un datu drošības forums" sacīja zvērināta advokāta palīgs Linda Reneslāce.
NRA.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 25. maijā no plkst. 9.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vērot piekto ikgadējo datu drošības forumu "Digitālā Ēra: Datu regula un datu drošība".
Ar šodienu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.
Pagaidām atbildes uz šo jautājumu nav. Valsts prezidenta kanceleja risina simtgadnieku datu aizsardzības jautājumu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, bet vairākas pašvaldības jau bīstas publiski apsveikt savus jubilārus, jaunos vecākus un jaunlaulātos. Vien mirušie var dusēt mierā – uz viņiem personas datu aizsardzības prasības neattiecas. Teiksiet, tā ir pārspīlēta piesardzība? Reizēm jā, reizēm nē.
Pārcenšanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides, uzskata Saeimas Juridiskā komisijas deputāts Andrejs Judins.
Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, atzina auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.
Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” advokāts un partneris Agris Repšs.
Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.