ES gatavojas mainīt kaitinošās prasības interneta lietotājiem

Cenšoties samazināt birokrātiju, Eiropas Komisija vēlas atcelt vienu no saviem kaitinošākajiem likumiem: 2009. gada tehnoloģiju noteikumu, kas tiešsaistes pasauli piepildīja ar uznirstošajiem logiem, kuros tika lūgta piekrišana sīkfailu izmantošanai.

Sīkfaili ir interneta pamats, kas ļauj tīmekļa vietņu īpašniekiem apkopot informāciju par apmeklētājiem - sākot no tā, vai viņi ir pieteikušies ar paroli, līdz pat precēm, kuras viņi vēlas iegādāties un tāpēc varētu vēlēties redzēt reklāmas.

Eiropas noteikumu veidotāji 2009. gadā pārskatīja likumu, ko sauc par “ePrivātuma direktīvu”, lai pieprasītu tīmekļa vietnēm saņemt lietotāju piekrišanu pirms sīkfailu ielādes viņu ierīcēs, ja vien sīkfaili nav "stingri nepieciešami", lai sniegtu pakalpojumu. Pārejot uz 2025. gadu, internets ir pilns ar piekrišanas reklāmkarogiem, kurus lietotāji jau sen ir iemācījušies noklikšķināt prom, divreiz nedomājot.

"Pārāk liela piekrišana būtībā nogalina piekrišanu. Cilvēki ir pieraduši dot piekrišanu visam, tāpēc viņi var pārtraukt lasīt lietas tik detalizēti, un, ja piekrišana ir noklusējuma prasība visam, lietotāji to vairs neuztver vienādi," sacīja Pīters Kradoks, datu jurists no “Keller and Heckman”.

Sīkfailu tehnoloģija tagad ir ES izpildvaras plānu centrālais punkts vienkāršot tehnoloģiju regulējumu. Amatpersonas vēlas decembrī iesniegt likumprojekta tekstu, atceļot apgrūtinošās prasības digitālajiem uzņēmumiem. Notiek arī tikšanās ar tehnoloģiju nozari, lai apspriestu sīkfailu un piekrišanas baneru apstrādi.

Piezīme, kas nosūtīta nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri 15. septembrī piedalījās fokusgrupas sanāksmē, un ko redzēja “Politico”, parādīja, ka Eiropas Komisija apsver, kā pielāgot noteikumus, lai iekļautu vairāk izņēmumu vai nodrošinātu, ka lietotāji var iestatīt savas preferences attiecībā uz sīkfailiem vienreiz (piemēram, pārlūkprogrammas iestatījumos), nevis katru reizi, kad apmeklē vietni.

ES valstis ir izvirzījušas līdzīgas idejas. Dānija (pašlaik prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē) maijā ieteica atteikties no piekrišanas baneriem sīkdatnēm, kas vāc datus "tehniski nepieciešamām funkcijām" vai "vienkāršai statistikai".

Paredzams, ka cīņa atkal uzliesmos nākamgad, kad Eiropas Komisija vēlēsies iesniegt uz reklāmu vērstu tiesību aktu, ko sauc par “Digitālā taisnīguma likumu”.

Tikmēr nozare ierosināja sīkdatņu noteikumus iekļaut ES Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. E-privātuma direktīvā ir stingras piekrišanas prasības, savukārt Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņem "uz risku balstītu pieeju", kas ļauj uzņēmumiem pielāgot savus privātuma aizsardzības pasākumus atbilstoši ar datu apstrādi saistītajam riska līmenim.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanas līdz jaunākiem tehnoloģiju likumiem Briseles lobisti ir dedzīgi diskutējuši par privātuma jautājumiem, atstājot iepriekšējos mēģinājumus reformēt sīkdatņu likumu pusgatavus.

Dažas no šīm idejām par piekrišanas baneru vienkāršošanu tika iekļautas 2017. gadā iesniegtajā e-privātuma regulas priekšlikumā. Taču šī gada februārī tas tika atsaukts, jo ES iestādes cīnījās, lai rastu kompromisu par sarežģīto priekšlikumu, kas aptver visu, sākot no tiešsaistes reklāmas līdz valsts drošībai.

"Zem tā sauktā vienkāršošanas karoga Eiropas Komisija tagad paredz atsaukt ne tikai e-privātuma regulas priekšlikumu, bet, iespējams, pat esošo e-privātuma direktīvu... bez nopietnas risku analīzes," sacīja Birgita Sipela, Vācijas sociāldemokrātu likumdevēja, kas izstrādāja Eiropas Parlamenta kopīgo nostāju par regulu pirms tās atsaukšanas.

"Ja e-privātums tiks likvidēts, ASV tehnoloģiju gigantiem būs pilnīga rīcības brīvība izmantot mūsu datus peļņas gūšanai," sacīja Sipela.

Savukārt reklāmdevēju lobija “IAB Europe” politikas direktors Franks Tomass sacīja, ka e-privātuma direktīva ieņem "ļoti stingru" viedokli par piekrišanu un ka noteikumus varētu vienkāršot, pārvietojot sīkfailu regulējumu uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kurā ir elastīgāka, uz risku balstīta pieeja. Tas ļautu uzņēmumiem paļauties uz atbilstošākiem juridiskajiem pamatiem, piemēram, likumīgām interesēm, viņš teica.

Tomēr "mūsu aicinājumu vienkāršot nevajadzētu jaukt ar vieglprātīgu pieeju datu aizsardzībai, taču visi piekrīt, ka mums ir jāuztur šis līdzsvars starp privātuma tiesību aizsardzību un Eiropas tehnoloģiju nozares konkurētspējas saglabāšanu", piebilda Tomass.

Jebkuri jauni soļi, lai manipulētu ar sīkfailu piekrišanu, sastapsies ar asu pretestību no Briseles sīvās privātuma lobija puses.

"Koncentrēšanās uz sīkdatnēm ir kā atpūtas krēslu pārvietošana uz “Titānika”," teica “European Digital Rights” politikas padomniece Itksaso Domingeza de Olazābala.

Viņa teica, ka likums jau paredz izņēmumu sīkdatnēm, kas ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumu, ko cilvēki nepārprotami gaida, piemēram, iepirkumu grozā esošo preču atcerēšanos. "Šīs kategorijas paplašināšana, iekļaujot cita veida "būtisku" izsekošanu, ir maldinoša, jo tā rada analītikas vai personalizācijas kontrabandas risku reklāmas tehnoloģijām," viņa piebilda.

Paredzams, ka cīņa atkal uzliesmos nākamgad, kad Eiropas Komisija vēlēsies iesniegt Digitālā taisnīguma likumu. Izpildvara ir paziņojusi, ka noteikumu kopums palīdzēs aizsargāt patērētājus tiešsaistē, tostarp no manipulatīva dizaina vai negodīgas personalizācijas.