darbaspēks

Valstij jādomā, kā vietējos iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk noturēt darba tirgū, vai arī nāksies domāt par imigrantu piesaisti, intervijā aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Nepieciešams pilnveidot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē akcentēja sanāksmes dalībnieki.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvi.

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

“Darbaspēka pietrūkst visās sfērās, visos līmeņos,” sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo uzņēmējs, pārtikas uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš precizē, ka darbinieku trūkst gan tajās nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks. Situācija esot dramatiska.

Nodrošināt sezonas vakances ar katru gadu paliek arvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Jaunā Vācijas koalīcijas valdība vēlas ik gadu piesaistīt 400 000 kvalificētu darbinieku no ārvalstīm, lai risinātu demogrāfisko nelīdzsvarotību un darbaspēka trūkumu galvenajos sektoros.

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

64,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir drīzāk slikta, vai pat ļoti slikta, liecina Biznesa augstskolas Turības Biznesa indeksa pētījums.

2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,8% jeb 67 centiem, sasniedzot 10,43 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati. Kalendāri koriģēta rādītāja pārmaiņas bija 7,1%.

Kontrolēta imigrācijas politika varētu risināt darbaspēka problēmu, kas joprojām ir liela problēma valstī, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) veiktais pētījums par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030.gadam.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka katrs piektais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi. Cilvēkresursu vadības sistēmu analītiķe, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas „Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā” studente Baiba Ose-Zaļā stāsta, ka darbaspēka novecošana ir cieši saistīta ar demogrāfiskajiem procesiem valstī kopumā. Samazinoties dzimstībai, samazinās arī jauniešu īpatsvars darba vidē. Viņa uzsver, ka mūsdienu jaunieši ir citādāki savā domāšanas manierē un rīcībā, turklāt krasi mainījusies arī vērtību sistēma. Darba devējiem turpmāk vairāk jāmācas paļauties uz gados jauniem darbiniekiem, sniedzot viņiem iespēju iegūt pieredzi.

Latvijā nebūtu jāveicina mazkvalificēta darbaspēka iebraukšana, bet gan jādomā par kvalificētiem darbiniekiem, kas dod pievienoto vērtību valsts ekonomikai, intervijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta robežu atvēršanu vienkāršo darbu veicējiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) jeb "darbaspēka piedāvājuma slūžu atvēršanu", trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, kāpēc ir rekordaugsts likvidēto uzņēmumu skaits; kāpēc samazinās ārvalstu investīciju apjoms; kad tiks likvidēts OIK un kāpēc šoreiz tas varētu izdoties; ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības un kādā veidā varētu atrisināt sasāpējušo darbaspēka trūkuma problēmu.

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas "Alisa Management Laboratory" valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Ja līdzšinējos pārdesmit gados Latvijā bija darba vietu trūkums, tad tuvākajās desmitgadēs gluži pretēji – būs darbaspēka deficīts. Turklāt lielai daļai sabiedrības darbu atrast būs vēl grūtāk, jo viņu iegūtās prasmes un zināšanas strauji noveco. To gan uzņēmēji, gan darba meklētāji izjūt jau tagad, un šī darbaspēka problēma, veļoties kā sniega bumba, kļūst arvien bīstamāka. Vai un kādi ir risinājumi?

Daudzu uzņēmēju mudinājums atvērt Latvijas darba tirgu Eiropas Savienībā neietilpstošo valstu iedzīvotājiem plašāk nekā tas ir paredzēts pašlaik, ir vienkāršākais variants, taču arī Latvijā darbaspēka rezerve ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.