Jaunā Vācijas koalīcijas valdība vēlas ik gadu piesaistīt 400 000 kvalificētu darbinieku no ārvalstīm, lai risinātu demogrāfisko nelīdzsvarotību un darbaspēka trūkumu galvenajos sektoros.
"Kvalificētu darbinieku trūkums šobrīd ir kļuvis tik nopietns, ka tas dramatiski bremzē mūsu ekonomiku," intervijā biznesa žurnālam "WirtschaftsWoche" norādījis Brīvo demokrātu partijas (FDP) Bundestāga frakcijas līderis Kristians Dūrs.
"Novecojoša darbaspēka problēmu varam kontrolēt tikai ar modernu imigrācijas politiku (..). Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 400 000 kvalificētu darbinieku robeža no ārvalstīm," piebilda Dūrs.
Sociāldemokrāti, FDP un zaļie koalīcijas sarunās vienojās samazināt šķēršļus kvalificētiem darbiniekiem no ārvalstīm un padarīt darbu Vācijā atkal pievilcīgāku ar dažādiem pasākumiem, tostarp valstī noteikto minimālo algu paaugstinot līdz 12 eiro stundā.
Vācijas Ekonomikas institūts aplēsis, ka darbaspēks šogad saruks par vairāk nekā 300 000 cilvēku, jo vairāk vecu cilvēku dodas pensijā nekā darba tirgū ienāk jaunieši.
Institūts prognozē, ka šī plaisa 2029.gadā pieaugs līdz vairāk nekā 650 000, tādējādi 2030.gadā uzkrātais darbspējīgā vecuma cilvēku trūkums būs aptuveni pieci miljoni.
Neskatoties uz pandēmiju, nodarbināto vāciešu skaits 2021.gadā pieauga līdz gandrīz 45 miljoniem.
Pēc gadu desmitiem ilgas zemas dzimstības un nevienmērīgas imigrācijas, sarūkošais darbaspēks ir demogrāfiska bumba ar laika degli Vācijas valsts pensiju sistēmai, kurā mazākam darbinieku skaitam ir pienākums finansēt pensijas pieaugošai pensionāru masai.