Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.
Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.
VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.
"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.
Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.
Viņaprāt, nebūtu pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo skaita palielināšana, ņemot vērā, ka tiek realizēta ierēdniecības atalgojuma reforma, ar mērķi maksāt konkurētspējīgāku atalgojumu un nodrošināt efektivitāti. Znotiņš piebilda, ka VID ir stipri vairāk darbinieku, nekā Igaunijas ieņēmumu dienestā, tomēr iekasētie nodokļi esot stipri mazāki.
Jaunzeme atbildēja, ka ar šiem līdzekļiem nav plānots palielināt VID darbinieku skaitu, bet gan paaugstināt nodokļu muitas policijā strādājošo atalgojumu par līdz 100%. Šis pieaugums saistīts ar Valsts kontroles ziņojumu par atalgojumu iekšlietu sektorā, kur eksperti secināja, ka algām jābūt rajona prokurora līmenī.
Savukārt komentējot iekasēto nodokļu apmēru, Jaunzeme teica, ka, pēc pēdējo datu salīdzināšanas VID efektivitātē ir izdevies pārspēt kaimiņvalstu ieņēmumu dienestu. Tāpat viņa minēja, ka jau otro gadu pēc kārtas līdz septembrim VID ir nodevis kriminālvajāšanai vairāk nekā 100 kriminālprocesus, kur tiks atgūti vairāk līdzekļu, nekā dienests saņem no valsts budžeta.
Kā ziņots, FM budžets nākamgad sasniegs 1,101 miljardu eiro, kas ir par 68,62 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gadā. Tostarp 2022.gada budžetā 754,246 miljoni eiro ir paredzēti valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 346,472 miljoni eiro - Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārējās finansiālās palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanai FM 2022.gada budžetā paredzēti 126,503 miljoni eiro, bet VID ieguldījumiem informācijas tehnoloģijās - 20,353 miljoni eiro.
No FM prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtā finansējuma 2,359 miljoni eiro paredzēti, lai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonu mēnešalgas tuvinātu citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mēnešalgām, pielāgotu NMPP darba vidi darbam ar E-lietu un veiktu videonovērošanas sistēmas paplašināšanu muitas kontroles punktos.