Lauksaimnieki un augļkopji vēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm

Nepieciešams pilnveidot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē akcentēja sanāksmes dalībnieki.

LOSP valdes locekle un "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte sanāksmē atzīmēja, ka lauksaimniecības nozarē Latvijā trūkst darbaspēks un LOSP par to nepieciešams rakstīt vēstuli atbildīgajām institūcijām, aicinot risināt jautājumu par darbinieku piesaisti no trešajām valstīm.

Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja un SIA "Arosa-R" pārstāve Māra Rudzāte akcentēja, ka sezonas strādnieku darbaspēks augļkopjiem ir ļoti aktuāls. Uz sezonas darbu augļkopji nespēj savākt nepieciešamo darbaspēku, kā arī pieredze ar skolēnu piesaisti ir diezgan slikta. Lai novāktu ražu saimniecībās ar lielākām platībām, šogad bija nepieciešami no 200 līdz 250 strādnieku, kurus nebija iespējams iegūt.

Ļoti aktuāls jautājums ir ievestie strādnieki, jo tos ievest ir ļoti sarežģīti, minēja Rudzāte, piebilstot, ka, ievedot darbiniekus no trešajām valstīm, sākumā jānoformē izsaukums, kas maksā 70 eiro par cilvēku. Tāpat potenciālajiem darbiniekiem to mītnes zemē pašiem jāiet uz vēstniecību un jāiegūst darba vīza, lai uz Latviju varētu braukt.

Saimniecībai sākotnēji jāsamaksā šī izsaukuma maksa un pēc tam uz vietas, potenciālā strādnieka mītnes zemē, izskata tā atbilstību darba vīzai un ir iespējams, ka šo vīzu noraida. Viņa uzsvēra, ka var būt gadījumi, kad saimniecība samaksā izsaukuma maksu par 30 strādniekiem, bet rezultātā neviens strādnieks netiek apstiprināts un līdzekļus saimniecībai neatmaksā.

Tāpat lauksaimniekiem ir ļoti liela atbildība par piesaistītajiem strādniekiem, jo viņi ir jāsagaida, jānodrošina izmitināšana, par kuru nedrīkst prasīt lielu samaksu, jāapmaksā medicīniskā palīdzība, kā arī jāatbild par strādnieka atgriešanos mītnes zemē. Rudzāte akcentēja, ka ievestajiem strādniekiem Eiropā mēdz būt kontakti vai arī tie vienkārši vēlas aizmukt un ir bijuši gadījumi, kad tiem nopērk autobusa biļetes, iesēdina autobusā uz Rīgu un ievestie darbinieki pazūd.

Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja ievestie darbinieki pazūd, saimniecībām nākamajā gadā darbinieku piesaisti var atteikt pavisam. Ievestajiem strādniekiem ceļš uz Latviju izmaksā ļoti dārgi, tāpēc tie ir ieinteresēti pēc sezonas darba vēlāk pāriet uz citu darbu. LAA valdes priekšsēdētāja minēja, ka tāda iespēja pastāv, bet tam būtu jābūt saskaņotam ar atbildīgajām iestādēm, lai saimniekiem nebūtu visa atbildība.

Rudzāte stāstīja, ka šogad bija viens gadījums, kurā saimniecība bija samaksājusi par 40 darbinieku izsaukumiem un visiem darbiniekiem iespējamu nelikumību rezultātā mītnes vietā izceļošanu atteica. Tomēr šo jautājumu atrisināja kontaktējoties ar atbildīgajām iestādēm un darbinieki beigās darba atļaujas saņēmuši.

Tāpat kā problēmu viņa norādīja, ka sezonas strādnieks drīkst nopelnīt līdz 3000 eiro. Kad tā ieņēmumi šo summu pārsniedz, ienākumiem tiek piemērota parastā nodokļu sistēma. Šogad bija ļoti liela zemeņu raža, tāpēc ievestie darbinieki vietām nopelnīja virs 3000 eiro, rezultātā piespiežot saimniekiem šo darbaspēku vairāk nenodarbināt vai arī maksāt pilnos nodokļus. Rudzāte akcentēja, ka kopš programmas izveides pirms gandrīz desmit līdz 15 gadiem, algas ir cēlušās un 3000 eiro slieksnis kļuvis ļoti zems.

Arī kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle uzsvēra, ka ievestajiem strādniekiem 3000 eiro peļņas slieksnis ir pārāk mazs. Visās pārējās sfērās cenas iet līdzi inflācijai, bet darba darītājiem ilgu laiku tās palikušas vienā līmenī.

Tāpat LOSP valdes loceklis un Kopējās lauksaimniecības politikas eksperts Rūdolfs Pulkstenis pauda, ka galvenokārt būtu jāskatās, kāda bija minimālā alga, kad pieņemts šis 3000 eiro slieksnis, un vajadzētu to vienreiz palielināt saistībā ar minimālas algas pieaugumu līdz šim.

Viņš arī minēja, ka ir lauksaimnieki, kas ir mēģinājuši nodarbināt skolēnus, to nevēlas turpināt, jo tas ir sarežģīti un prasa lielus ieguldījumus laika ziņā.

Gailīte piebilda, ka skolēnu nodarbināšanai ir daudz prasību saistībā ar darba aizsardzību, skolēnu tiesībām, darba dienu ilgumu, kā arī tiem jānodrošina samaksa un skolēnu attieksme pret lauksaimniecības darbu nav optimāla.

LOSP ir biedrība, kas apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.