Černobiļas atomelektrostacijas sarkofāgs, iespējams, neizturēs vēl vienu triecienu Tiešs trāpījums pat nebūtu nepieciešams sabrukšanai, komentārā "France24" sacīja elektrostacijas direktors Serhijs Tarakanovs, raksta "Nexta".
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAA) paziņoja, ka Černobiļas atomelektrostacijas Ukrainā esošais radiācijas vairogs "zaudēja savu drošības funkciju" pēc drona trieciena februārī.
Dronu uzbrukumā, kurā Ukraina vainoja Krieviju, tika izšauts caurums 1,5 miljardus eiro vērtajā vairogā, un vairogs vairs nepilda savu funkciju, raksta “The Guardian”.
Černobiļas atomelektrostacijas pētnieki ir atklājuši sēni Cladosporium sphaerospermum, kas radiācijas iedarbības ietekmē aug ātrāk un daļēji to absorbē, raksta "Nexta".
Pēc cilvēku piespiedu pārvietošanas no Černobiļas slēgtās zonas daba ir atguvusi savu agrāko krāšņumu. Pilsētu vietās tagad aug blīvi meži, un savvaļas dzīvnieki "uzdzīvo", izmantojot brīvību no cilvēku klātbūtnes, raksta ukraiņu medijs "Prozoro".
Vietējie iedzīvotāji ir neizpratnē pēc tam, kad Černobiļas apkārtnē pamanīta suņu grupa – daži no tiem pēc gadiem ilgas dzīves atomelektrostacijas tuvumā ir ieguvuši dīvainu zilu nokrāsu, raksta “Daily Star”.
Sociālajos tīklos, tostarp platformā X, nesen izplatījies sensacionāls apgalvojums, ka Černobiļas avārijas zona Ukrainā, kas tika pamesta pēc 1986. gada kodolkatastrofas, kļuvusi par "Eiropas labāko rezervātu", kur radiācija it kā veicinājusi dzīvnieku un augu superadaptāciju.
Šogad apritēja 39 gadi kopš avārijas Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā, kad 1986.gadā pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja atomelektrostacijas ceturtais reaktors. Kopš tā laika zeme ap atomelektrostaciju tika atzīta par nepiemērotu lauksaimniecībai, proti, tajā nedrīkstēja neko ne sēt, ne stādīt, ne arī audzēt dzīvniekus.
Krievijas uzbrukuma drons ar spēcīgi kaujas lādiņu ietriecies aizsargkupolā virs avārijās iznīcinātā Černobiļas atomelektrostacijas ceturtā reaktora, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ziņo "Defence-blog.com"
Pamestajās teritorijās, kas ieskauj Černobiļas kodolkatastrofas vietu, ilgstoša starojuma apstākļos suņi ne tikai izdzīvo, bet arī attīstās dīvainos veidos, raksta “earth.com”.
Pirms Krievijas iebrukuma Černobiļas atomelektrostacijas aizlieguma zona bija viens no populārākajiem tūrisma objektiem Ukrainā arī ārzemnieku vidū. Lai arī Loslamosa Amerikā ir labi pazīstama kā pirmās atombumbas izveides vieta, tikai daži cilvēki zināja, ka tās teritorija ir piesārņota ar radiāciju, raksta “The Guardian”.
Ukrainas austrumos atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kuru Krievija ieņēma drīz pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā - tā bieži ir kļuvusi par bažu avotu starptautiskajiem novērotājiem. Vai pasaule ir gatava vēl vienai Černobiļai? Skaidro euronews.com.
Šķiet neticami, bet Ukrainas teritorijā atrodas tik bīstams objekts, ka pat skatīšanās uz to var būt liktenīga. Šis nāvējošais artefakts ir pazīstams kā "Černobiļas ziloņa kāja", raksta Daily Mail.
Norobežotajā zonā ap Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) izcēlušies vairāki ugunsgrēki, paziņojis Ukrainas parlaments, atsaucoties uz Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu datiem.
Latvijas teritorijā esošās 20 monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jalinska.
Pirms 35 gadiem – 1986. gada 26. aprīlī – avārija toreizējās PSRS jaudīgākajā atomelektrostacijā Černobiļā (Ukrainā) izraisīja līdz šim pasaulē smagāko kodolkatastrofu, kuras rezultātā stacijas 4. bloks tika pilnīgi sagrauts, bet virs Eiropas pacēlās vēsturē lielākais radioaktīvo izmešu mākonis. Avārijas seku likvidācijā piedalījās arī apmēram 7000 cilvēku no Latvijas. Pazīstamais fotogrāfs Ojārs Lūsis ne tikai palīdzēja glābšanas darbos, bet arī pamanījās šo to no Černobiļā notiekošā iemūžināt, savukārt rakstniece un publiciste Marina Kosteņecka Černobiļā ir bijusi divreiz – 1986. gada oktobrī, kad devās tikties ar glābējiem no Latvijas, un 1990. gadā, jau būdama PSRS Tautas deputātes statusā.
Černobiļas AES katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī. Kodolkatastrofa notika Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā, netālu no Pripjatas pilsētas, Ukrainā. Kodolkatastrofa radās uzsprāgstot kodolreaktoram. Tās rezultātā apkārtnē tika izmests ļoti liels radioaktīvo vielu daudzums. Tā tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē, gan pēc tās seku iespējamā bojā gājušo un cietušo cilvēku skaita, gan pēc saimnieciskajiem zaudējumiem. Kopumā 31 cilvēks gāja bojā no akūtas staru slimības vai apdegumiem, bet 134 cilvēki pārcieta dažādas pakāpes smaguma staru slimību.Tika evakuēti vairāk nekā 115 tūkstoši cilvēku. Seku novēršanai tika mobilizēti nozīmīgi resursi, vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku piedalījās katastrofas seku likvidēšanā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredzēs no 2021.gada Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku novēršanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm pabalstu palielināt no 100 līdz 109 eiro.
Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi cenšas apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) un piektdien cīņā ar liesmām piedalās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju.