Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pārmet finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) melus, ka viņa pagājušajā piektdienā notikušajā protesta akcijā vēlējusies runāt ar mediķiem, tomēr protestētāji nekādus jautājumus neesot uzdevuši, liecina finanšu ministrei nosūtītā arodbiedrības vēstule.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazīsies ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Latvija arī nākamajos gados varēs pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 17.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazītos ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos.
Lielākās diskusijas Saeimā saistībā ar nākamā gada valsts budžetu varētu būt par Elektroenerģijas likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts diferencēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus patērētājiem pēc patēriņa un pieslēguma jaudas, šodien pēc budžeta iesniegšanas Saeimā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šodien Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Saeimā nogādāja valdības sagatavoto 2017. gada valsts budžeta projektu. Tikmēr pie Finanšu ministrijas notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība rīkotā protesta akcija "Zaļās nāves paklājs".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdīs Keris neizslēdz iespēju, ka laikā, kad nākamā gada valsts budžetu skatīs Saeima, varētu notiks vēl kādas protesta akcijas.
Šogad pirmo reizi Saeimā iesniegts elektroniski parakstīts nākamā gada valsts budžets, šodien, parlamenta spīkerei Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) pasniedzot budžeta portfeli, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valdība rīt ārkārtas sēdē pieņems 2017. gada budžeta projektu, kura galvenais saturs ir gandrīz 100 miljonu eiro pielikšana aizsardzības budžetam un raudzīšanās, kā apmierināt ministriju pieprasījumus pēc 601 jaunas ierēdņu štata vietas.
2017.gada budžets ir piesardzīgs un nav vērsts uz attīstību, aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Saeimas deputātu priekšlikumiem "kvotu" ietvaros nākamā gada budžetā varētu atvēlēt vismaz 1,2 miljonus eiro, taču valdošajā koalīcijā tiek spriests arī par vēl vairāku miljonu eiro iespējamu atvēlēšanu lielākiem projektiem.
Veselības jomas reformas veikšana uz budžeta deficīta rēķina nākotnē valstij var radīt problēmas, aģentūrai LETA sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un valdībai arī šogad ir pretējs viedoklis par to, kā būtu jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, liecina sagatavotais ikgadējais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts.
Prioritārajām nozarēm – drošībai, veselībai un izglītībai – nākamā gada budžetā papildus tiks piešķirts 150,1 miljons eiro, taču aizsardzības nepieciešamībām tiks par 24 miljoniem mazāk, nekā tika plānots pērn.
Saeimas opozīcijas mazākās partijas aktualizējušas jautājumu par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā un šo sistēmu sauc par legālu korupciju. Šādam apgalvojumam nepiekrīt ne tikai koalīcijas partijas, bet arī Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš kvotu esamību par pareizu plānošanu gan nedēvē.
Šā gada pirmajā pusgadā 170 miljoni eiro no Latvijas sociālo maksājumu naudas tika pārskaitīta pensiju otrā līmeņa pārvaldītājiem. Tendencei turpinoties, ir sagaidāms, ka šogad no sociālā budžetā iekasētās naudas 340 miljoni eiro tiks aizskaitīti uz otro pensiju līmeni. To, kam tālāk būtu jānotiek ar šo naudu, var saprast, vērtējot kopējās tendences eirozonas naudas tirgū.