Budžets

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien noslēdza darbu pie tā budžeta paketes, kopumā izskatot un atbalstot 57 likumprojektus.

Nākamā gada budžeta projektā Saeimā varētu tikt atbalstīti priekšlikumi par papildu vēl aptuveni 12 miljonu eiro sadali, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Apstiprinot valdības vēlmi aizsākt radikālas reformas, Saeimas vairākums pirmdien pirmajā lasījumā apstiprināja pedagogu atlīdzības, veselības aprūpes sistēmas reformu un aizsardzības spēju stiprināšanas zīmē tapušo nākamā gada budžetu. Nākamgad valsts tērēs 8,36 miljardus eiro.

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Saeimā iesniegtais budžets nav tikai valdības, bet visas Latvijas budžets, kas paredzēts īstiem cilvēkiem reģionos, skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, karavīriem, jauniešiem un vecvecākiem, šodien runā Saeimā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, šodien savā uzrunā Saeimai pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Par spīti opozīcijas iebildumiem, Saeima šodien noteica steidzamību visiem ar nākamā gada valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem.

Koalīcijas pārstāvji neredz šķēršļus budžeta projekta konceptuālai atbalstīšanai pirmdien, 31.oktobrī, gaidāmajā balsojumā Saeimā, liecina valdību veidojošo partiju politiķu paustais, solot balsot "par".

Ņemot vērā, ka Latvijai nav pieprasīti skaidrojumi par nākamā gada budžeta projektu, Eiropas Komisijai (EK) nav būtisku bažu par to, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Mediķu darba samaksas palielināšanai nākamajā gadā būtu nepieciešami 16,5 miljoni eiro, tomēr pagaidām šādas naudas Veselības ministrijas (VM) budžetā nav.

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valsts budžeta izlietojumu 2016.gadā, liecina jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptauja.

Valsts konsolidētajā kopbudžetā šogad deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6,76 miljardi eiro, bet izdevumi - 6,45 miljardi eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Saeima ārkārtas sēdē 31.oktobrī pirmajā lasījumā lems par budžeta projektu 2017.gadam.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.

Šodien Saeima ķersies pie valdības sagatavotā nākamā gada budžeta projekta vētīšanas. Tajā Latvijas aizsardzībai atvēlēti 449 miljoni eiro, taču jau tagad zināms, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks. Paplašinot sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, nepieciešams izbūvēt vismaz vienu sporta bāzi un palielināt attīrīšanas iekārtu kapacitāti Ādažos.

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas darba dokumentu ziņojumu par Latviju 2016. gadā, tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka «Latvijas lielākā problēma ir nabadzība», turklāt nav pamata uzskatīt, ka situācija drīzumā mainīsies. Lai arī jau nākamgad ir jāsāk darboties vispārējam sociālās drošības tīklam, budžeta likumā, kas no valdības sasniedzis Saeimu, tā iedzīvināšanai nav paredzēts finansējums.

Nevar apgalvot, ka nākamā gada valsts budžeta projekts būtu visiem mutēs, ausīs un acīs. Latvijas iedzīvotāju nelīdzdalība šādos pasākumos ir saprotama: ne no manis kas atkarīgs, ne man kāds ko prasīs. Valdīklas tēlo, ka dalās ar tautu savos nodomos un centienos, tauta tēlo, ka novērtē šos centienus. Tāda mierīga līdzāstēlošana. Šajās attiecībās nedz evolūciju, nedz revolūciju nesagaidīt, pussnaudas letarģija šķiet bezgalīgs eksistences veids, ko pat nākamā gada gāzes cenas kāpums neietekmēs.

Iepriekšējos gados Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums sistemātiski bijis zemāks pat par pesimistisko prognozi. Finanšu ministrija, atzīstot, ka tā ir optimistiska prognoze, paredz, ka nākamgad valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,5 procentiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vēl pirms izskatīšanas Saeimā turpinās iepazīties ar nākamā gada valsts budžeta projektu un saistītajiem grozījumiem citos likumos.