Arodbiedrību satrauc veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšana

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu, informēja LVSADA pārstāve Inga Rudzīte.

Pēc viņas paustā, LVSADA jau iepriekš paudusi bažas par likumprojekta izstrādes procesu un izteikusi priekšlikumus tā uzlabošanai. Arī nesen augustā notikušajā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka kvalitātes vārdā no likumprojekta jāsvītro visu lieko, kas neatbilst likuma tiešajam uzdevumam, proti, veselības aprūpes nozares valsts finansējuma būtiska pieauguma savlaicīgai garantēšanai.

Kā norāda Rudzīte, jaunākie notikumi liecinot par pretējo. "Atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām," uzsvēra Keris.

Rudzīte informēja, ka par tālāko arodbiedrības rīcību saistībā ar veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu šodien lems LVSADA valde.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Kā ziņots, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē jūnija beigās tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020.gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu. Likumprojekta izstrāde uzticēta Veselības ministrijai. Likumprojektu paredzēts izskatīt NTSP sēdē augustā un tā izstrādi pabeigt līdz 1.septembrim, lai Saeima varētu paspēt steidzamības kārtā pieņemt likumu līdz nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai.

Intervijā Latvijas radio Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzina, ka Veselības finansējuma likumprojekts Saeimā būtu jāskata trijos lasījumos, nevis kā budžeta paketē iekļauts normatīvais akts divos lasījumos un steidzamības kārtā, jo esot būtiski, lai tas taptu pēc iespējas kvalitatīvāk un sabiedrība veselības problēmu gadījumā zinātu, cik jāmaksā par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais