Nākamgad papildu budžeta izdevumiem varētu atvēlēt 79 miljonus eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Gan ministre, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka šī summa vēl tiks precizēta nākamnedēļ, jo pašlaik notiekot intensīvs darbs, vērtējot iespējamas rezerves. Iepriekš tika minēts, ka fiskālā telpa nākamgad varētu būt 60 miljoni eiro.

Nākamnedēļ valdošā koalīcija un valdība turpinās diskusijas par 2018.gada valsts budžetu.

Ekonomikas ministrs, "Vienotības" priekšsēdētājs Arvis Ašeradens uzsvēra, ka par atbalstu ilgtermiņa pasākumiem būs sarežģītas sarunas, jo nākamgad fiskālā telpa ir lielāka nekā 2019.gadam prognozēta.

Arī premjers uzsvēra, ka pieejamie papildu līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc ministrijām vajadzētu "noņemt nereālas prasības".

REUTERS/ SCANPIX

Runājot par pašvaldību prasībām nodrošināt iznākumus vismaz 19,6% apmērā no valsts konsolidētā budžeta ienākumiem, premjers pauda, ka pašvaldībām plānots atvēlēt 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem un pagaidām valdošā koalīcija nav vienojusies par lielākiem izdevumiem. Tāpat nav plānots atvērt jaunu investīciju programmu pašvaldībām.

Starp prioritātēm, kam jau paredzēti papildu līdzekļi ir veselības aprūpe un ceļi, būtiskas ir arī drošības joma.

Politiķi runāja arī par atalgojumu valsts pārvaldē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja, ka vesela virkne cilvēku valsts pārvldē saņem nelielu atalgojumu. Ašeradens piebilda, ka darba vietu skaits ministrijās netiks palielināts ministrijās, bet tiks vērtēts iespējas apvienot funkcijas, lai rastu veidus, kā cilvēkiem maksāt vairāk.

Politiķi arī plāno risināt jautājumu ar pieaugošiem izdevumiem par slimības lapām.

Kučinskis arī uzsvēra, ka koalīcija nekavēsies ar darbu pie valsts budžeta.